Pārlekt uz galveno saturu
Latvijas Republikas teritorijā no 9. novembra līdz 6. decembrim tiek izsludināta ārkārtējā situācija

Es arī nepazinu nevienu Covid-19 slimnieku. Ritas stāsts par slimību

Avots: LSM.lv, LTV Ziņu dienests, 13.10.2020.

Klepojot, brīžiem apstājoties un tverot pēc elpas, Rita Eglīte ļoti emocionāli ieved sava Covid-19 stāsta detaļās:

"Es zinu un komentāros redzu, ka cilvēki netic tam, ka viss šis ir īstenībā. Un daudzi nepazīst nevienu, kas ir saslimis. Jā, es arī nepazinu, līdz pat 28. septembrim, tāpēc es vēlos pastāstīt savu stāstu."

Pirms divarpus nedēļām, 25. septembra pēcpusdienā, Rita sajutusies slikti. Tā kā viņas darbs saistīts ar cilvēkiem, drošības dēļ devusies mājās ātrāk.

"Tajā pašā vakarā temperatūra uzkāpa uz 38 grādiem, turpmākās četras dienas priekš manis augsta temperatūra – 38,6, katru brīdi nemērīju, jo daudz gulēju. Sākās sāpes plaušās un tāds sausais klepus... Kaut kā šādi viņš arī izpaudās, jā, arī pilnīgs bezspēks. Es nevarēju aiziet kārtīgi uz tualeti, nepaguļot nedaudz pusceļā uz grīdas, galvu nevarēju noturēt, dzerot tējas krūzi," stāsta Rita.

Pēc mājās pavadītas nedēļas nogales pirmdienā sliktā pašsajūta un situācija darba vietā attīstījās tālāk.

"Lielā temperatūra pazuda, bet sākās iesnas, pazuda oža un garša. Tagad ir pagājušas gandrīz divas nedēļas, kopš man šī slimība ir sākusies.

Tātad tajā pašā pirmdienā es uzzināju, ka viena no manām darbiniecēm ir saslimusi ar Covid-19, ka viņai iepriekšējā vakarā slimnīcā ir konstatēts, ka viņai ir šī saslimšana.

Pārstājām darbu klātienē, izsaucām brigādi, un 1. oktobrī, tātad nedēļu kopš brīža, kad es biju saslimusi, veicām testēšanos. Atradās daži pozitīvi gadījumi. Es, ņemot vērā visus savus simptomus un to, cik drausmīgi jutos, domāju, ka arī es būšu slima. Savā ziņā jau 100% uz to biju paļāvusies. Visu nakti negulēju, jau domāju visus ļaunākos scenārijus, domāju, ka visi cilvēki, kas mēs tur testējāmies, būsim pozitīvi, bet man par tādu pārsteigumu – mans tests bija negatīvs," notikumu atstāsta Rita.

Tomēr slimība neatkāpās. Un pat pēc negatīvā testa Rita palika mājās.

"Būtībā visu laiku nejūtu garšas un smaržas, un sāp plaušas, sajūta, ka kaut kas sēž virsū, ka tur ir kaut kas iesprūdis. Brīžiem, kad daudz runāju, tad sajūta, ka dedzina, un tagad zemāka  temperatūra, 37 – 37,4," stāsta Rita.

7. oktobrī, nepilnas divas nedēļas pēc pirmajiem simptomiem, Rita devās uz vēl vienu Covid-19 testu.

"Tas bija septītais [datums] – bija mana oficiālā karantīnas diena, kad bija jāsēž mājās. Brīnumainā kārtā tiku ātri uztaisīt testu, jo tieši viens cilvēks bija atteicies brīdī, kad es zvanīju. Aizbraucu, uztaisīju testu vēlreiz. Un jā, šorīt saņemu ziņu, ka esmu pozitīva, kas patiesībā man nāca kā tāds atvieglojums, jo es jau vairāk nekā nedēļu dzīvoju ar pārliecību vai domām, ka, visticamāk, man ir šī slimība.

Trakākais ir tās sāpes plaušās. Es nevaru kārtīgi ievilkt elpu, parasti es arī šitik klusi nerunāju... Lūdzu, lūdzu, uztveriet šo visu nopietni," uzsver Rita.

Es arī nepazinu nevienu koronavīrusa inficēto, Rita atzīst. Tagad pazīstu sešus un pati esmu septītā.