Pārlekt uz galveno saturu
Covid-19 aktualitātes

Jā! Personām, kuras ir atgriezušies no tā saucamajām “sarkanajām” un “dzeltenajām” valstīm (valstu saraksts), jāievēro 10 dienu pašizolācija. Šis režīms neattiecas uz mājas karantīnā esošām personām - karantīna ir jāievēro vismaz 14 dienas.

Atbilde ir pievienota 17.09.2020.

Veselība Transports un robežšķērsošana

Papildus drošībai ārstniecības personas, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju darbinieki, izglītības iestāžu un bērnu dārzu darbinieki, kuriem ikdienā ir cieši kontakti attiecīgi ar pacientiem, klientiem un bērniem, pēc izbraukšanas no tā sauktās sarkanās vai dzeltenās valsts pašizolāciju varēs ievērot tikai 10 dienas, ja astotajā dienā būs veikuši Covid-19 testu un tas būs negatīvs. Ja darbinieks testu neveic, pašizolācija jāievēro 14 dienas.

Atbilde ir pievienota 17.09.2020.

Veselība Izglītība Transports un robežšķērsošana

Ņemot vērā saslimšanas ar Covid-19 pieaugumu, iebraucot Latvijā no Igaunijas, personām būs jāievēro pašizolācija. Prasība stājas spēkā no 12.septembra plkst. 00:00.

Izņēmumi ir pieļaujami, ja Latvijas – Igaunijas robežu šķērso:

  • lai pildītu darba pienākumus Igaunijā (ja var uzrādīt nodarbinātības faktu apliecinošu dokumentu);
  • lai saņemtu bērnu uzraudzības pakalpojumus vai apmeklētu pirmskolas izglītības iestādi (ja var uzrādīt pakalpojuma sniedzēja vai izglītības iestādes izsniegtu izziņu);
  • lai apmeklētu izglītības iestādes, kā arī interešu izglītības pulciņus (ja var uzrādīt izglītības iestādes izsniegtu izziņu);
  • lai pavadītu personas ar speciālām vajadzībām uz izglītības iestādi, piemēram, skolām un bērnudārziem, kā arī interešu izglītību (ja var uzrādīt iestādes izsniegtu izziņu personai);
  • lai saņemtu ārsta nozīmētus veselības aprūpes pakalpojumu, kas nav pieejami Latvijas teritorijā;
  • lai organizētu vai apmeklētu bēres.

Šīm personām nav jāpaliek 10 dienu pašizolācijā, bet ir jāievēro drošības principi:

  • jāizvairās pakļaut citas personas inficēšanās riskam, kas nozīmē neuzņemt viesus, neorganizēt un neapmeklēt privātas tikšanās, neapmeklēt sabiedriskas un publiskas vietas un telpas, kur uzturas daudz cilvēku. Izņēmums ir, piemēram, darba vieta vai situācijas, kas saistītas ar iepriekš minētajiem gadījumiem robežas šķērsošanai;
  • veicot darba pienākumus vai sniedzot pakalpojumu, ir jāievēro noteiktos piesardzības pasākumus;
  • uzturoties sabiedriskās vietās, jālieto mutes un deguna aizsegs;
  • parādoties kādām elpceļu infekcijas slimības pazīmēm, uzreiz jānodrošina pašizolāciju un jāsazinās ar ārstu.

Atbilde ir rediģēta 17.09.2020.

Transports un robežšķērsošana

Lai netiktu ievērojami traucēta Valkas un Valgas iedzīvotāju ikdienas dzīve, saņemot ikdienas pakalpojumus, kā arī netiktu ierobežota uzņēmējdarbība šo pilsētu teritorijā, Ministru kabinets noteicis, ka Valkas un Valgas pašvaldību iedzīvotāji varēs neievērot pašizolāciju, ja tie ikdienā šķērsos Latvijas Republikas sauszemes robežu ar Igaunijas Republiku. Tas attiecināms uz personām, kuras ir deklarētas šajā teritorijā. Savukārt, ja personas Valkā ieradīsies no cita Igaunijas reģiona, piemēram Tallinas, pašizolācija būs jāievēro. 

Atbilde ir rediģēta 17.09.2020.

Transports un robežšķērsošana

Latvijā var ieceļot, ievērojot Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) izstrādātās vadlīnijas. Ceļojot no valstīm, kur 14 dienu kumulatīvais COVID-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 16, jāievēro 10 dienu pašizolācija.
Valstu saraksts, no kurām ieceļojot Latvijā jāievēro 10 dienu pašizolācija, atrodams SPKC mājaslapas sadaļā “Valstu saslimstības rādītāji ar COVID-19”.
Ja persona ierodas no “drošās” valsts, bet tranzītā caur “nedrošo valsti” (piemēram – no Norvēģijas caur Zviedriju), tad pašizolācija ir jāievēro, līdz ar to, lai izvairītos no nepieciešamības ievērot pašizolāciju, jāizvēlas cits atgriešanās maršruts.
Pašizolācija nosaka uzturēšanos pašizolācijas vietā, nepakļaujot citas personas inficēšanās riskam, neveidot tiešus kontaktus ar citiem (neuzņem viesus, nedodies ciemos, uz darbu, sabiedriskām vietām, kur uzturas daudz cilvēku, izņemot veikala apmeklējumu un nokļūšanu dzīvesvietā vai citā uzturēšanās vietā uzreiz pēc ierašanās Latvijā, lietojot mutes un deguna aizsegu).
Vairāk par rīcību, iebraucot Latvijā, tai skaitā pašizolāciju, atrodams SKPC mājaslapas sadaļā “Ja atgriezies/iebrauc Latvijā”.

Atbilde ir rediģēta 17.09.2020.

Transports un robežšķērsošana Pulcēšanās ierobežojumi un distancēšanās Veselība

Ceļojot no valstīm, kur 14 dienu kumulatīvais COVID-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 16, jāievēro 10 dienu pašizolācija. Valstu saraksts, no kurām ieceļojot Latvijā jāievēro 10 dienu pašizolācija, atrodams Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapas sadaļā “Valstu saslimstības rādītāji ar COVID-19”.

No 16. jūlija visiem starptautisko pārvadājumu pasažieriem pirms ieceļošanas Latvijā būs jāiesniedz pārvadātājam aizpildīta anketa, norādot pēdējo 14 dienu laikā apmeklētās valstis, kontaktinformāciju un izvēlēto adresi, kur paredzēts aizvadīt divu nedēļu pašizolācijas laiku, ja tāda būs nepieciešama, un apliecinot, ka ievēros valstī noteiktos epidemioloģiskās drošība pasākumus. Informācija par pasažieriem, kuri ir bijuši Covid-19 plaši skartās valstīs, tiks nodota Valsts policijai pašizolācijas kontrolei, bet par pārējiem pasažieriem – Slimību profilakses un kontroles centram, lai nepieciešamības gadījumā operatīvi apzinātu iespējamās kontaktpersonas.

Vairāk par rīcību iebraucot Latvijā SKPC mājaslapas sadaļā “Ja atgriezies/iebrauc Latvijā”.

Pašizolācijas neievērošana darba vietā un darba laikā

Izņēmumi pieļaujami tiem ārvalstu iedzīvotājiem no riska valstīm, kuru:

  • ierašanās Latvijā nepieciešama Latvijas komersantu saistību izpildei (var netikt piemērota pašizolācija darba pienākumu veikšanas laikā un vietā) (uzzini vairāk!)
  • ierašanās Latvijā nepieciešama kultūras pakalpojumu un publisko pasākumu rīkošanai (uzzini vairāk!)
  • ierašanās mērķis Latvijā ir dalība starptautiskos sporta pasākumos (uzzini vairāk!)

Atbilde ir rediģēta 17.09.2020.

Transports un robežšķērsošana

Par to vairāk var uzzināt, iepazīstoties ar Ārlietu ministrijas rekomendācijām ceļotājiem.

Transports un robežšķērsošana

Jā! Jums par pašizolācijas pārtraukšanu jāpaziņo Valsts policijai un ceļā obligāti jāizmanto mutes un deguna aizsegs (gan sabiedriskajā transportā, gan lidostā un citās vietās).

Atbilde ir rediģēta 17.09.2020.

Transports un robežšķērsošana

Starptautiskos pasažieru pārvadājumus neveic, ja saslimstības rādītājs valstī divas reizes pārsniedz vidējo saslimstības rādītāju Eiropas Savienībā, Eiropas Ekonomikas zonā, Šveicē un Lielbritānijā. Informācija par valstu saslimstības rādītājiem pieejama Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē.

Transports un robežšķērsošana

Starptautiskie pasažieru pārvadājumi netiek veikti uz un no valstīm, kur saslimstības rādītāji divas reizes pārsniedz vidējo saslimstības rādītāju Eiropas Savienībā, Eiropas Ekonomikas zonā, Šveicē un Lielbritānijā. Informācija par valstu saslimstības rādītājiem pieejama Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē.

Transports un robežšķērsošana

Nē! Veselības ministrija aicina stingri izvērtēt jebkura ārzemju brauciena nepieciešamību. Ja persona tomēr izvēlas doties uz ārzemēm, jārēķinās, ka atgriežoties, ir jāievēro pašizolācija un persona nedrīkst doties uz darbu (klātienē).

Veselība

Pašizolācija attiecas tikai uz tiem, kuri atgriežas no valstīm, kas bijušas iekļautas “nedrošo valstu” sarakstā atbraukšanas dienā (neatkarīgi no tā, cikos saraksts ir publicēts), nevis pēc tam.

Transports un robežšķērsošana

Ievērojot 2 metru distanci starp personām, pulcēties atļauts:

  • līdz 1000 cilvēkiem telpās, neatkarīgi no telpu izmēra, taču vienlaikus pulcējot ne vairāk kā 50% no kopējā iespējamā cilvēku skaita telpā un ievērojot to, ka vienai personai jānodrošina 3 m2
  • līdz 3000 cilvēku ārā, nodrošinot publiski pieejamu informāciju par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu pasākuma norises vai saimniecisko pakalpojuma sniegšanas vietā.

Aktuālā informācija par citiem ierobežojumiem, kas spēkā no 17. augusta, pieejama sadaļā "Kopsavilkums"

Pulcēšanās ierobežojumi un distancēšanās

Ikvienam ir iespēja veikt valsts apmaksātu Covid-19 testu arī tad, ja nav saslimšanas simptomu. Iepriekš ir obligāti jāpierakstās, zvanot uz tālruņiem 8303 (Centrālā laboratorija), 67801112 (E.Gulbja laboratorija) darba dienās laikā no 8:00 - 20:00, sestdienās laikā no 9:00-15:00 un svētdienās laikā no 9:00-12:00 vai 67000610 (RAKUS) darba dienās no 8:00 -17:00. Ja cilvēkam nav saslimšanas simptomu, uz paraugu ņemšanas punktu var ierasties arī ar velosipēdu, kājām vai, lietojot mutes un deguna aizsegu, ar sabiedrisko transportu. Ja cilvēkam ir saslimšanas simptomi, vispirms jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, kurš varēs konsultēt arī par nepieciešamo ārstēšanu un nosūtīt uz Covid-19 testu.

Veselība

Saslimšanas pazīmes cilvēkiem izpaužas dažādi, taču pie biežāk sastopamiem simptomiem pieskaita paaugstinātu temperatūru (drudzi), nogurumu, sausu klepu.
Citi simptomi ir arī elpas trūkums (iespējama spiedoša sajūta uz krūtīm), sāpes muskuļos, iekaisusi rīkle, kakla sāpes, reti - caureja, slikta dūša un iesnas.
Šīs pazīmes parasti ir vieglas un sākas pakāpeniski. Ir arī gadījumi, kad cilvēki inficējas, bet viņiem nerodas nekādas slimības pazīmes. 
Ja Tev ir parādījušies šādi simptomi:

  • pilnībā pārtrauc kontaktu ar veseliem cilvēkiem (karantīna);
  • sazinies ar savu ģimenes ārstu, kurš sniegs padomus par ārstēšanu un testēšanu;
  • ja tev ir ļoti augsta temperatūra, smags klepus un grūtības elpot, nekavējoties zvani 113.
Veselība

Vīruss izplatās ar inficēta cilvēka siekalām un deguna izdalījumiem:

  • Tiešā kontaktā ar inficētu personu.
  • Ar sīkiem pilieniem, kas rodas runājot, šķaudot vai klepojot.
  • Pieskaroties virsmām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem.

Profilakses pasākumi ir līdzīgi kā citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām: ir bieži jāmazgā rokas, īpaši pēc kontakta ar slimiem cilvēkiem vai viņu apkārtējo vidi. Klepojot un šķaudot izmanto vienreiz lietojamās salvetes un pēc tam nomazgā rokas! Lai ar vīrusu nesaslimtu, ievēro sociālo distancēšanos – 2 metru distanci no citiem cilvēkiem, izvairies no vietām, kur pulcējas daudz cilvēku, iespēju robežās paliec mājās un strādā attālināti.

Veselība Pulcēšanās ierobežojumi un distancēšanās

Cilvēkiem, kuriem laboratoriski apstiprināta Covid-19 diagnoze un kuru veselības stāvoklis pieļauj ārstēšanos mājās, jāatrodas stingrā pašizolācijā. To nosaka ārsts un SPKC epidemiologi. Šajā laikā:
Persona līdz izveseļošanai var saņemt slimības lapu, katru dienu jābūt saziņā ar savu ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām, kā arī jāievēro to sniegtie norādījumi;

  • Nedrīkst pamest dzīvesvietu;
  • Izolāciju drīkst pārtraukt tikai ar ārstējošā ārsta atļauju;
  • Līdz tam nedrīkst arī uzņemt viesus un veidot tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem, iet uz veikalu;
  • Ar Covid-19 saslimušie pirmās nepieciešamības preces vai pārtiku iegādājas ar piegādi mājoklī vai izmantojot tuvinieku palīdzību. Ja nepieciešams, lūdz pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, bet izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku;
  • Jālieto maska, ja persona dzīvo kopā ar kādu vienā mājsaimniecībā;
  • Jebkādus medikamentus drīkst lietot tikai saskaņojot ar ārstu;
  • Ja pasliktinās veselības stāvoklis, jāsazinās ar ģimenes ārstu vai jāzvana 113;
  • Ģimenes locekļiem jāievēro noteikumi, kas attiecās uz kontaktpersonām;
  • Par noteikto ierobežojumu neievērošanu var piemērot sodu un policija var pārbaudīt, vai tiek ievēroti visi nosacījumi.
     
Veselība Pulcēšanās ierobežojumi un distancēšanās

Šādu iespēju nevar izslēgt un jebkurā gadījumā personai jābūt sevišķi uzmanīgai un jāievēro noteiktās prasības gan par sociālo distancēšanos, gan aicinājumu biežāk mazgāt rokas, rūpīgi dezinficēt telpas u.c. Jāapzinās, ka šis ir jauns vīruss un plaši zinātniski pētījumi par to vēl nav pieejami. Cilvēks par atveseļojušos uzskatāms, kad divas analīzes ir uzrādījušas negatīvu COVID-19 rezultātu.
 

Veselība

Jā,  bet tas ārstniecības iestādei ir jāsaskaņo ar Veselības inspekciju. Latvijā šīs personas varēs turpināt uzsākto terapiju vai saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, kuru nesaņemšana būtiski varētu ietekmēt personas veselības stāvokli. Ārpus ārstniecības procesa arī šīm personām obligāti ir jāievēro 10 dienu pašizolācija.

Veselība Transports un robežšķērsošana

Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas pamatprincipi visos gadījumos ir apmeklētāju informēšana, distancēšanās, higiēnas prasību ievērošana un personiskās veselības novērtēšana.

Tāpēc arī tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem turpmākajā darbībā jāievēro šādi Covid-19 ierobežošanas pamatprincipi: 

  • apmeklētāju informēšana par piesardzības prasībām; 
  • distancēšanās vismaz 2 metri;
  • vismaz 3 m2 vienai personai; 
  • dezinfekcijas līdzekļu pieejamība roku un virsmu tīrībai; 
  • personas (darbinieku) veselības stāvokļa uzraudzība.

Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējam sabiedriskās ēdināšanas vietā papildu jānodrošina, ka:

  • publiski pieejamā platība uz vienu apmeklētāju iekštelpās ir ne mazāka kā 3 m2;
  • tiek ievērota 2 m distance starp galdiņiem, ja starp tiem nav izveidota norobežojoša siena;
  • iekštelpās pie viena galdiņa neatrodas vairāk par 8 apmeklētājiem, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi;
  • galda piederumu, trauku komplektu un salvešu izsniegšana notiek katram apmeklētājam individuāli;
  • pēc katra apmeklētāja ēdienreizes tiek veikta galdiņu dezinfekcija;
  • apmeklētājiem redzamās vietās (vismaz pie ieejas un kases) ir izvietota skaidri salasāma publiski pieejama informācija, tai skaitā svešvalodā, par maksimāli pieļaujamo personu skaitu, kas vienlaikus var atrasties pakalpojuma sniegšanas vietā;
  • sabiedriskās ēdināšanas vietas darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 02.00.
Ekonomika un darba attiecības Pulcēšanās ierobežojumi un distancēšanās Veselība

Kultūras, izklaides, sporta un citas atpūtas vietas darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 02.00, izņemot naktsklubus, diskotēkas un tamlīdzīgas izklaides vietas, kuras darbu beidz ne vēlāk kā plkst. 24.00.

Pulcēties atļauts:

  • līdz 1000 cilvēkiem telpās, neatkarīgi no telpu izmēra, taču vienlaikus pulcējot ne vairāk kā 50% no kopējā iespējamā cilvēku skaita telpā un ievērojot to, ka vienai personai jānodrošina 3 m2
  • līdz 3000 cilvēku ārā, nodrošinot publiski pieejamu informāciju par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu pasākuma norises vai saimniecisko pakalpojuma sniegšanas vietā.
Pulcēšanās ierobežojumi un distancēšanās Kultūra, pasākumi

  • No 17. augusta kultūras pasākuma apmeklētāju skaits telpās nedrīkst pārsniegt 1000. Vienlaikus apmeklētāju skaits nedrīkst pārsniegt 50% telpas ietilpības un katram apmeklētājam jānodrošina 3 m2 telpas platības.
  • Ārā notiekošā kultūras pasākumā var pulcēties līdz 3000 apmeklētājiem.
  • Starp apmeklētājiem jānodrošina vismaz 2 metru distance
  • Gadījumos, kad pasākuma organizators vai kultūrvietas saimnieks var nodalīt klātesošo personu grupu plūsmas, nepārsniedzot 300 personu katrā grupā un nepieļaujot to savstarpēju sastapšanos, pasākumi un kultūrtelpas varēs pulcēt arī vairāk apmeklētāju nekā 50% no kultūrvietas kapacitātes.
  • Visos kultūras pasākumos un kultūrvietās, kur vienuviet var uzturēties vairāk nekā 500 personas, pasākuma organizatoram būs jāizstrādā piesardzības pasākumu plāns distancēšanās nodrošināšanai.
  • Pasākumi var notikt no plkst. 6.00 līdz 2.00 (izņēmums - izklaides vietas, t.sk. diskotēkas, kurās darbs jābeidz ne vēlāk kā plkst. 24:00).
  • Pasākuma norises vietā jānodrošina dezinfekcijas līdzekļu pieejamība roku un virsmu higiēnai, kā arī publiski pieejama informācija par maksimālo apmeklētāju skaitu.
Pulcēšanās ierobežojumi pasākumos, kas tiek organizēti kultūras norišu vietās, kurās apmeklētāji sēž fiksētās, personalizētās sēdvietās

Ne mazāka kā 1 metra distance vai aizsargbarjera starp katrām divām fiksētu, personalizētu sēdvietu grupām (2 apmeklētāji var sēdē blakus, pat ja nav no vienas mājsaimniecības; līdz 4 apmeklētājiem var sēdē blakus tikai tad, ja ir no vienas mājsaimniecības) jānodrošina:

  • muzejos
  • brīvdabas estrādēs
  • bibliotēkās
  • teātru ēkās
  • kultūras centros
  • koncertzālēs
  • izstāžu zālēs
  • kinoteātros
  • iepriekš uzskaitīto kultūrvietu āra teritorijās notiekošajos pasākumos.

Atstājot sēdvietu, apmeklētājiem jāietur 2 metru distance vienam no otra, ja viņi nav no vienas mājsaimniecības. 

Kultūra, pasākumi Pulcēšanās ierobežojumi un distancēšanās

Ja iespējams nodrošināt 2 m distanci starp dalībniekiem un 3 m2 platību katram dalībniekam, kā arī pārējās epidemioloģiskās drošības prasības, ir atļauta pulcēšanās:

  • līdz 1000 cilvēkiem telpās, aizņemot ne vairāk kā 50% telpas ietilpības;
  • līdz 3000 cilvēku ārā, nodrošinot publiski pieejamu informāciju par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu pasākuma norises vai saimniecisko pakalpojuma sniegšanas vietā.
Pulcēšanās ierobežojumi un distancēšanās Kultūra, pasākumi

Organizēt sporta treniņu drīkst, nodrošinot vienā treniņgrupā vienlaikus ne vairāk kā 30 personas. Ja to pieļauj attiecīgās sporta norises vietas kapacitāte, tad vienlaikus var norisināties vairāku grupu darbs. Treniņos vienai personai jānodrošina ne mazāk kā 4 m2 platība. 

Atļauts rīkot sporta sacensības, ievērojot vispārējos pulcēšanās ierobežojumus:

  • 2 m distance jeb 4 m2 vienam cilvēkam;
  • līdz 1000 cilvēkiem telpās, aizņemot ne vairāk kā 50% telpas ietilpības;
  • līdz 3000 cilvēku ārā, nodrošinot publiski pieejamu informāciju par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu pasākuma norises vai saimniecisko pakalpojuma sniegšanas vietā.

Uz sporta pasākumiem ārā netiek attiecināti to norises laika ierobežojumi – tie var notikt arī naktī.
 

Pulcēšanās ierobežojumi un distancēšanās Izglītība

Nē! Uzturoties ārpus Latvijas ilgāk par trīs dienām, sportistiem atgriežoties ir jāuzrāda dokuments par Covid-19 laboratorisko izmeklēšanu, kas veikta ne agrāk kā trīs dienas pirms ierašanās Latvijā, un tam jābūt negatīvam. Tāpat tests būs jāveic 24 h laikā pēc atgriešanās Latvijā. Ja arī tas būs negatīvs, sportisti un sporta darbinieki varēs turpināt treniņu procesu un dalību sacensībās, ievērojot noteiktus piesardzības pasākumus. 5.-7. dienā būs jāveic vēl viens tests Covid-19 diagnostikai.

Šie izņēmumi attiecas uz Latvijas pieaugušo izlases, Latvijas Olimpiskās vienības, Latvijas Paralimpiskās vienības, kā arī starptautiskajās līgās startējošiem Latvijas komandu sportistiem olimpiskajos, paralimpiskajos un tehniskajos sporta veidos un disciplīnās un viņus apkalpojošiem sporta darbiniekiem.

Lai nodrošinātu uzraudzību un izvērtētu atbilstību noteiktajām sportistu un sporta darbinieku kategorijām, personu saraksts tiks saskaņots ar Izglītības un zinātnes ministriju un apkopojošā veidā publicēts biedrības “Latvijas Sporta federāciju padome” tīmekļvietnē.

Atbilde ir rediģēta 17.09.2020.

Veselība Transports un robežšķērsošana

Līdz 2020.gada 31. oktobrim nometnēs bērnu skaits grupā - ne vairāk kā 30. Vienlaikus var norisināties vairāku grupu aktivitātes, ja to atļauj nometnes iekārtojums un platība. Bērna dalībai visās nometnēs ir nepieciešama ģimenes ārsta izsniegta izziņa, un tai ir jābūt izsniegtai ne vēlāk kā septiņas dienas pirms nometnes darbības uzsākšanas. Ģimenes ārsts novērtē bērna veselību, bet sūtīt bērnu veikt Covid-19 testu nav nepieciešams.

Izglītība Pulcēšanās ierobežojumi un distancēšanās

Līdz 2020.gada 31.oktobrim pieaugušo profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un pieaugušo neformālās izglītības programmās un pieaugušo nometnēs maksimālais dalībnieku skaits grupā - 50.

Izglītība Pulcēšanās ierobežojumi un distancēšanās

Izglītības process pirmsskolas izglītības iestādēs no 10. jūnija var atsākties pilnvērtīgi, nodrošinot roku un virsmu dezinfekciju un citus epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Izglītība

No 1. jūlija sabiedriskajā transportā vairs nav obligāti jālieto mutes un deguna aizsegs. Tā lietošanai ir ieteikuma raksturs – it īpaši personām, kurām ir elpceļu slimības pazīmes (iesnas, klepus). Savukārt personām, kuras iebraukušas no ārvalstīm ar augstu saslimstību ar Covid-19, dodoties uz dzīvesvietu pašizolācijā, izmantojot sabiedrisko transportu, mutes un deguna aizsegs ir jālieto.

Transports un robežšķērsošana Pulcēšanās ierobežojumi un distancēšanās Veselība

Sākotnēji efektīvākā rīcība ir vērst konkrētās vietas darbinieku, apsargu uzmanība uz nepieciešamību ievērot noteiktās prasības, ja tas neizdodas - jāsazinās ar vietas vadību. Noteikto ierobežojumu ievērošanu uzrauga Valsts policija un, ja neizdodas situāciju atrisināt, jāzvana policijai uz 110.

Ja konstatējat viltus ziņu, brīdiniet un informējiet par to savus līdzcilvēkus, tostarp digitālajā vidē. Sociālajos medijos izmantojiet šo tīklu piedāvātās iespējas ziņot administratoriem. Viltus ziņu izplatību kontrolē Valsts policija.

Kontrole un atbildība

Valsts Policija sadarbībā ar pašvaldības policiju uzrauga sabiedriskās vietas, kur varētu pulcēties cilvēki, kā arī, saņemot informāciju, policija attiecīgi reaģē un vērtēs iespējamos pārkāpumus. 
Valsts Policija aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem un ievērot noteiktos piesardzības pasākumus. Katrs gadījums tiks vērtēts individuāli. Ierobežojošo pasākumu mērķis ir galvenokārt novērst vai pārtraukt personu masveida pulcēšanos. Ja ierobežojumi tiks pārkāpti, var tikt piemērots sods.
Saeima lēmusi atbalstīt valdības priekšlikumu un paaugstināt administratīvo sodu gadījumos, kad pārkāptas epidemioloģiskās drošības prasības un ārkārtējās situācijas laikā noteiktie ierobežojumi vai aizliegumi. Fiziskām personām sods var sasniegt 2000 eiro, juridiskām personām – 5000 eiro. Sods līdz 2000 eiro piemērojams personām par nepatiesu ziņu sniegšanu. 
Ja ir informācija par COVID-19 prasību pārkāpumu, jāziņo policijai, zvanot uz 110.

Kontrole un atbildība

Atbildes uz citiem biežāk uzdotajiem jautājumiem iegūsi, zvanot uz vienoto Covid-19 uzziņu tālruni 8345.

Pulcēšanās ierobežojumi un distancēšanās

Pašlaik no valsts budžeta ir piešķirti 1,04 miljardi* eiro (tai skaitā kapitālsabiedrībām piešķirtais finansējums). Kopējā atbalsta summa ietver gan pasākumus nodokļu jomā, gan aizdevumus un garantijas saimnieciskās darbības veicējiem, gan atbalstu nozarēm un iedzīvotājiem pabalstu veidā, gan ES fondu pārdales un papildus piešķirtos līdzekļus ES fondu projektu īstenošanai. Piešķirto finansējumu ministrijas, neatkarīgās valsts iestādes un valsts kontrolētas kapitālsabiedrības pamazām apgūst un izlieto.

COVID-19 krīzes ietekmē ekonomikā vērojama lejupslīde, un plānotie budžeta ieņēmumi netiek saņemti plānotajā apmērā. No budžeta valsts maksā algas pedagogiem, ārstiem, policistiem un citiem valsts iestāžu un pārvaldes darbiniekiem, tādēļ daļa no piesaistītajiem līdzekļiem tiks izlietota, lai aizpildītu krīzes dēļ budžetā radušos ieņēmumu «robu».

*Informācija tiek regulāri atjaunota.

Atbilde ir publicēta 10.09.2020.

Finanses krīzes mazināšani

Covid-19 uzliesmojums izraisīja nepieciešamību kopš 2020. gada marta vidus operatīvi nodrošināt segumu valdības lēmumiem Covid-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai un ekonomikas atbalstam ārkārtējā situācijā, papildinot Valsts kases kontos pieejamo resursu rezervi ar aizņemšanos finanšu tirgos.

Kopš 2020. gada marta līdz jūlija beigām iekšējā un starptautiskajos finanšu tirgos kopā piesaistīti resursi 2,130 miljardu eiro apmērā, tai skaitā:

  • starptautiskajos finanšu tirgos piesaistīti resursi 1,550 mljrd. eiro apmērā, veicot papildu emisiju 2026. gadā dzēšamajām eiroobligācijām (550 milj. eiro) pie iepriekš fiksētas procentu likmes 0,375% gadā un jaunu 3 gadu eiroobligāciju emisiju 1 mljrd. eiro apmērā ar fiksētu procentu likmi 0,125% gadā;
  • iekšējā finanšu tirgū organizētas 2, 5 un 7 gadu obligāciju izsoles 580 milj. eiro apmērā ar fiksētu procentu likmi 0%.

Valsts kasē pieejamie resursi ir paredzēti Covid-19 seku mazināšanai 2020. un 2021. gadā.

Atbilde ir publicēta 10.09.2020.

Finanses krīzes mazināšani

Covid-19 pandēmija ir izraisījusi ievērojamas svārstības starptautiskajos finanšu tirgos, tai skaitā pieaugot valstu kredītriska uzcenojuma līmeņiem. Lai mazinātu šādos finanšu tirgus apstākļos veicamās aizņemšanās izmaksu (procentu izdevumu) ietekmi uz valsts budžetu, Valsts kase resursus ir piesaistījusi uz salīdzinoši īsiem termiņiem un ar iespējami zemākām procentu likmēm (tuvu nullei), vienlaikus nepalielinot valsts parāda pārfinansēšanas risku tuvākajos gados.

Valsts parādu ir iespējams atmaksāt, veidojot valsts budžetu ar pārpalikumu tādā apjomā, kas atbilst attiecīgajā periodā dzēšamajam valsts parāda apjomam, un pārpalikumu novirzot valsts parāda atmaksai. Ja tas nav iespējams vai pārpalikums nav pietiekams visu saistību dzēšanai, nepieciešamais finansējuma apjoms tiek iegūts, pārfinansējot saistības ar jauniem aizņēmumiem finanšu tirgos. Ņemot vērā uzņemto valsts parāda saistību apjomu un atmaksas grafiku, valsts parāda atmaksa noteiktajā termiņā tiks nodrošināta tāpat kā iepriekšējos gados, pārfinansējot valsts parāda saistības ar jauniem aizņēmumiem finanšu tirgos.
 

Atbilde ir publicēta 10.09.2020.

Finanses krīzes mazināšani