Mūziķis Mārtiņš Ruskis Covid-19 laikā sāk kafijas biznesu

Daudziem cilvēkiem aizvadītais gads bija gluži kā neiespējamā misija – pilns ar izaicinājumiem. Arī mūziķiem, māksliniekiem un citiem radošo profesiju pārstāvjiem nācās iedarbināt savu izdzīvošanas instinktu un ļauties nebijušām pārmaiņām, lai varētu nodrošināt sevi un savu ģimeni ar iztiku. Mūziķis, radio personība Mārtiņš Kanters (Ruskis) šajā laikā uzsāka kafijas biznesu un uzskata, ka dzīvē darbojas princips – jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt.  

Cilvēkiem patīk gan laba mūzika, gan laba kafija, un Mārtiņš ir veiksmīgi apvienojis šos abus. Mārtiņš Kanters, iepazīts iepriekš kā Mārtiņš Ruskis, bieži ir atlicis dažādas savas idejas, jo pieticis darba mūzikā.

“Muzikāli es jutu, ka līdz Covid-19  man bija tāds viens no labākajiem pēdējo gadu laikiem, kad es atkal atgriezos uz tāda lielāka pieprasījuma viļņa,” stāsta Mārtiņš. “Īstenība līdz Covid-19 sākumam es jutu, ka bija tāds vilnis uz augšu. Bija gan sadarbība ar Maestro, albums ar Maestro, pirmais lielais solo koncerts, kur ļoti labi un veiksmīgi gāja, un pēc tam vēl bija kaut kas paredzēts ar to pašu Maestro un vienam pašam, un pēkšņi tāds bums – nekā nav. Nu, tas pirmais mēnesis bija tāds sarežģītāks. Īstenībā uz vasaru jau daudz kas atgriezās tādās normālās, ierastās sliedēs. Atkal uzkāpa [uz skatuves], jutu – iet, iet, iet un atkal tāds – bams! – stop riktīgs.”

Mārtiņš neslēpj, ka sieva noteikti bija un ir lielākais atbalsts šajā laikā.“Es mēnesi jau tādā grūtsirdībā biju iegājis un pavisam kaut kādiem interesantiem darbiem sāku sūtīt pieteikumus, un viņa bija tā, kas deva man to grūdienu. Es atnācu un teicu, klau, man radās ideja, pastaigājoties ar dēlu, ka nav mums nekur Olainē tāda vieta, kur foršu, garšīgu kafiju iedzert. Darām? Un viņa saka – ja mēs varam to izdarīt, tad darām. Un tad viss notika,” atceras Mārtiņš.

“Negulētas naktis gan bija, nevarētu teikt, ka baigi ātri [viss gāja]. Mēnesis bija tāds periods, ka ej gulēt, it kā jūti, ka ar vienu aci krīt ciet, un pēkšņi – bams! – sāk idejas velties, un gatavs viss līdz četriem no rīta, sešos jau jāceļas, jau jābrauc uz radio, bet tu divas stundas tikai esi pagulējis, visu nakti kaut ko domājis,” klāsta Mārtiņš.

“Tā kafija un visa tā biznesa lieta principā, es teiktu, ka tas ir riktīga Covid-19  laika [lieta], jo man pirms tam nebija ideju par kafiju. Tā kafija vienkārši pēkšņi atnāca no skaidrām debesīm. Un es kaut kā noticēju tai savai idejai, sieva noticēja idejai, un pēc mēneša es jau taisīju pirmo kafijas krūzi,” saka Mārtiņš.

 “Es atradu vienu super treileri, kas savā būtībā, oriģināli 80. gadu beigās bija ražots kā zirgu piekabe, kuru viens beķeris Raimonds Biedrītis bija pārvērtis savām vajadzībām, lai viņš varētu tirgot maizi. Es atceros to pirmo saviļņojumu, kad iebrauc parkā, velc to treileri sev aiz muguras un iebrauc parkā iekšā, noliec, un satin vadus un to, kas tagad liekas tāds ikdienišķs – pirmajā reizē katra darbība liekas kā tāds liels salūts,” atzīst mūziķis.

Kas bija izaicinošākais šīs idejas realizēšanas procesā?

“Jebkas, kas saistīts ar uzņēmējdarbību. Viens, kas tev liekas, kas ir uzņēmējdarbība, un otrs ir faktors, kas patiešām ir uzņēmējdarbība. [..] viss nenotiek uzreiz. Sarežģītākais laikam ir iebraukt drusciņ, ja tu esi atnācis no kaut kādas pavisam citas vides, tu uz to vidi, kurā esi ienācis, skaties ar kaut kādu svaigāku aci, bet tu nezini pamatlietas,” skaidro Mārtiņš.

Vai vietējie kafijas mīļi atpazīst dziedātāju?

“Tam nolūkam es esmu nolicis šeit absolūtu reklāmu, vienkārši kompaktdisku ar savu seju un Maestro, un priekš jebkuras tautības Maestro vienkārši strādā, un tur vairs pat nav pēc tam jautājumu, kas es esmu. Kādreiz gan ir, vēl paprasa – “bet tas esi tu?”,” atklāj Mārtiņš. “Es esmu iepazinis arī šeit pilsētā apkārtējos iedzīvotājus. Ļoti daudzus, par kuriem kādreiz sieva ir kaut ko stāstījusi, bet saka, ā, bet tu jau nezini – un tagad principā es zinu viņus visus,” viņš piebilst.