Kosmētiķe Jelgavā pazaudē darbu, bet atklāj seno mīlestību pret medicīnu

 "Nav viegli, bet esmu gandarīta, ka varu palīdzēt pacientiem un mediķiem," par savu pašreizējo sanitāres darbu Jelgavas slimnīcā saka kosmetoloģe Inga Vilčūna. Laikā, kas skaistumkopšanas nozarei jāpavada dīkstāvē, strādāt slimnīcā viņa izvēlējusies gan tāpēc, ka nekvalificējusies atbalstam, gan tāpēc, ka medicīna bijusi tuva jau kopš bērnības.

Slimnīcas logos gaisma nenodziest nekad. Aiz tiem dzīvei ir cits ritms un cita vērtība. Kopš gada sākuma šajā ritmā iekļāvusies arī kosmetoloģe Inga, kura otrdienas rītā Jelgavas pilsētas slimnīcā pabeidza savu trešo diennakts dežūru kā sanitāre.       

"Šajā brīdī es it kā esmu tur, un tā īsti nevaru aklimatizēties šeit. Bet ik pa laikam, esot tur, man ir tā sajūta – es to nevaru. Tas ir emocionāli grūti, tas ir fiziski grūti. Bet jau pēc pirmās maiņas es jutos ļoti gandarīta, ka es reāli kaut ko daru, ka es palīdzu tiem cilvēkiem un arī mediķiem," pastāstīja Inga.    

Sanitāres darbu slimnīcā viņa atradusi pati, jo Veselības inspekcija, lai arī aicinājusi atsaukties palīgus, uz piedāvājumu atbildējusi vien tad, kad darba līgums jau bijis noslēgts. Inga pastāstīja, ka medicīna neesot sveša. Savulaik izmācījusies par feldšeri, tomēr pēc obligātā laika nostrādāšanas viņa profesijā vairs neesot atgriezusies. Covid-19 laiks gan atkal licis par to atcerēties. Turklāt tagad viņa saprotot atšķirību starp parasta cilvēka un mediķa domāšanu.

"Tas ir ļoti sen, bet tā mediķa domāšana un izpratne – vai vīruss ir vai nav – man ir. Es te sastapos arī ar cilvēkiem, kuri diendienā varbūt ir kopā, bet viņiem nav tās pamatizglītības, nav tās medicīniskās domāšanas, un viņš joprojām par to vīrusu nesaprot, tā kā šaubās," stāstīja Inga.

Sievietes sirds šobrīd gribot teju vai sadalīties divās pusītēs, jo kosmētiķes darbs esot ļoti mīļš, bet darbs slimnīcā pamodinājis seno mūzu – medicīnu.

Inga uzskata, ka tad, kad atkal varēs strādāt savā salonā, tomēr vismaz uz pusslodzi vēlēsies atrasties arī slimnīcā.