Pārlekt uz galveno saturu
Latvijas Republikas teritorijā no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 7. februārim ir izsludināta ārkārtējā situācija

Covid-19 izslimojusī Dzintra: Nebūsim tumsoņas un cienīsim mediķu darbu

Avots: LSM.lv, 26.12.2020.

Iespējams, šos Ziemassvētkus Dzintra Bankova sagaida, tikai pateicoties mazmeitas ātrai reakcijai un diviem skābekļa baloniem ik dienu Latvijas Infektoloģijas centrā. Viņas saslimšana ar Covid-19 bija smaga. Dažas maņas, piemēram, garša un smarža, nav atgriezušās joprojām. Bankova aicina novērtēt mediķu pašaizliedzīgo darbu un darīt visu, lai jau tā pārpildītās slimnīcas netop pārvērstas tikai par Covid-19 slimnīcām.

Priecīga un omulīga, pensionēta mediķe un fitoterapijas jeb ārstniecības augu pazinēja Dzintra Bankova nāk pretī, turoties pie stiprā atbalsta – mazdēla Jāņa. Tieši ģimenes spēja reaģēt brīdī, kad 39 grādu temperatūra neļāva vairs pašai apjēgt slimības smagumu, izglāba Dzintras dzīvību.

"Tu redzi uz galda ūdensglāzi. Un to pašu "Coldrex" vai "Ibumetin", bet tu nevari piecelties. Jo tu nokrīti gultā atpakaļ," slimības gaitu raksturo Bankova.

"Man gan divi insulti, gan divi infarkti, kā jau vecam cilvēkam, artrīts, cukurslimība. Man taču ir buķete. Un arī seniors es esmu. Ļoti operatīvi aizveda uz Infektoloģijas centru.Tā arī bija rakstīts – smagā stāvoklī.

Tad man bija tā krīze. Nokrita skābekļa līmenis, es pati nokritu, gultā netiku, bet tā operativitāte, kā tik ātri, no dakteres. Es jau astoņos uz rentgenu, ka abas plaušas līdz augšai, un iekaisuma marķieri katastrofāli. Tikai 100 reizes lielāki kā norma," stāsta sieviete.

Infektoloģijas centra palātā viņas bija piecas. Jaunākajai vēl nebija 30 gadu. "Ļoti laba aprūpe. Ļoti laba! Es gribu teikt tā – tie kas brēc, ka kovida nav. Lai uzvelk skafandru un vienu maiņu paskraida māsiņām līdzi," uzsver Dzintra.

Mediķu darbu viņa spēj īpaši novērtēt arī tāpēc, ka pati ir mediķe.

"Es pati esmu no 60. gada medicīnā. Kā var cilvēks izturēt, pats slapjš, bet mēģina trāpīt vēnā. Man pašai sešas sistēmas dienā. Kā cilvēks var tādu slodzi izturēt. Mani veda uz rentgenu, vai nevarat pa kāpnēm pati? Abas čut ne raudam. Tā pašaizliedzība. Milzīgā uzupurēšanās," stāsta Dzintra.

Slimošanas laikā grūti bijis atcerēties pat elementāras lietas. Dzintra uzsver, ka daudzus izglābs vakcīna. "Lai ir miers virs zemes. Un gaišais saprāts. Un imunitāte. Ka nu nevis iesim pret vakcīnām un brēksim, bet ņemsim.

 Kad bija baku vakcīnas Latgalē, bērnus slēpa, neļāva vakcinēties. Mans vīratēvs visu mūžu ar baku rētām, bet viņa brālītis nomira. Nebūsim tumsoņas," stāsta sieviete.

Viņa uzsver, ka Covid-19 ir smaga slimība. "Es piespiežu sevi kustēties, elpot, priecāties par kaķi un zīlīti," saka Dzintra.

Oriģinālā publikācija!