Pārlekt uz galveno saturu
Latvijas Republikas teritorijā no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 7. februārim ir izsludināta ārkārtējā situācija

Covid-19 ir kā krievu rulete. Par izslimošanu stāsta Daugavpils Universitātes prorektors

Avots: LSM.lv, 28.11.2020.

Covid-19 nav „štrunts”, tā ir kā krievu rulete – nezini, kad un kā tā izšaus. Tā par Covid-19 saka jau to izslimojušais Daugavpils Universitātes prorektors, zinātnieks Arvīds Barševskis.

“Covids” ir nesaprotams. Es simptomus sajutu vēlā piektdienas vakarā. Mēs kārtojām puķu dobes. Kad man nācās izrakt vienu hostu, es sapratu, ja es – divmetrīgs vīrietis – to nevaru izdarīt, tad kaut kas ir sācies,” savas sajūtas atceras Barševskis.

Tagad gan viņš jau saņēmis mediķu ziņu, ka ar šo slimību ticis galā un vairs citus nevar inficēt. Bet viņš atceras, kā slimība sākusies: “Pirmais, ko sajutu, bija totāls bezspēks. Un tad nākamajā dienā nāca drudzis, situācija, kad tevi sāk kratīt, tad aukstuma viļņi, un sāka sāpēt acu āboli. Tad sākās nepatīkamākais – sāka sāpēt viss ķermenis, muskuļi, kauli. Guli gultā un vairs nevari  pagriezties. Tās bija nepatīkamas sajūtas. Tad parādījās vakaros temperatūra, bet oža un garša nepazuda, klepus nebija. Galva totāli nesāpēja. Man bija daļēji simptomi.”

Un tad Barševskis nonāca slimnīcā: “Covid-19 boksā. Tā ir salīdzinoši neliela telpa. Trīs pacienti, trīs gultas. Izeja uz ārieni bija ciet. Tur es pavadīju veselu nedēļu.”

“Katru dienu „ātrie” tos  pacientus veda un veda. Daudz gulošo, kurus pēc tam iestūma šajos boksos. Piepildījums bija. Jau zināju, ka slimnīcas otrajā  stāvā atbrīvo telpas “kovidniekiem”, jo acīmredzot telpu sāka pietrūkt. Un saproti, ka uz Covid-19 rēķina cieš pārējie slimnieki. Lielāka vērība tiek pievērsta īpaši smagajiem Covid-19 slimniekiem, lai glābtu to dzīvības.
Kad tu to redzi, vairs nesaki, ka „tas ir štrunts” vai nieks,” saka Barševskis.

Atceroties laiku slimnīcā, Barševskis saka milzīgu pateicību mediķiem: “Vislabākie vārdi jāvelta Daugavpils reģionālās slimnīcas mediķiem, kuri ļoti labi ārstē. Nabagi tajos skafandros, karstumā, bezgaisā pie mums nāca. Un faktiski tie bija vienīgie cilvēki, ar kuriem mēs, pacienti, komunicējām. Es jutu reālu ārstēšanu, un jau nākamajā dienā, kad nonācu slimnīcā, jutu uzlabošanos. Mana abpusējā plaušu pneimonija tika izārstēta. Paldies dakterītei Ivetai Jukšinskai!”

Viņš secinājis, ka šī slimība ir viltīga un nevar zināt, kā tā atnāk un kuru paņem. Barševska gadījumā vismaz ģimene nesaslima: “Man bija iespēja aplipināt ar slimību sievu, bet viņa nesaslima. Es arī uzreiz, kad uzzināju par savu pozitīvo Covid-19 testu, apzvanīju visus, ar kuriem pēdējās dienās iepriekš biju ticies. Covid-19 vīruss ir ļoti viltīgs un nesaprotams, un ir grūti prognozējama slimības gaita un sekas. Tās blaknes, ar kurām jātiek galā. Manā gadījumā tika izjaukts cukura līmenis asinīs. Šodien, pēc veselas saujas tablešu, ko riju ik dienas, jūtu uzlabošanos.”
Šobrīd, dzīvojot mājā ārpus pilsētas un ikdienā pārsvarā komunicējot virtuālajā telpā, Arvīds Barševskis stāsta par šo koronavīrusu: “Manā salīdzinājumā šī slimība ir reāla „krievu rulete”. Nevienā mirklī tu nevari paredzēt, kur tā lode izšaus vai ne. Tevi var ķert vai neķert šis vīruss, tu vari izslimot to vieglā formā un nejust, bet vari justies kā zivs, kura tikko izvilkta no ūdens – plāta muti un ieelpot nevar. Nevar paredzēt, kā šī slimība izpaudīsies. Tāpēc atliek tikai aicināt cilvēkus ievērot piesardzības pasākumus.”