Pārlekt uz galveno saturu
2023. gada maijā Pasaules veselības organizācija paziņoja, ka Covid-19 pandēmija vairs nav uzskatāma par starptautisku ārkārtas situāciju veselības jomā.

Informācija mājaslapā vairs netiek regulāri atjaunota.

Valdība izsludina ārkārtējo situāciju valstī, nosakot jaunus Covid-19 ierobežojumus arī kultūras nozarē

Lapa tika atjaunota: 06.11.2020

Valdība piektdien, 6. novembrī, lēma izsludināt ārkārtējo situāciju visā valsts teritorijā un apstiprināt jaunus Covid-19 izplatības ierobežojumus, tostarp kultūras nozarē. No š.g. 9. novembra līdz 6. decembrim tiek atcelti un aizliegti visi klātienē notiekošie publiskie kultūras pasākumi, tostarp valsts svētku atzīmēšanai organizētie. Darbu, atsakoties no pasākumu organizēšanas, varēs turpināt muzeji, bibliotēkas, kultūras centri un citas kultūrvietas ierobežotā darba laikā - no plkst. 06:00 līdz plkst. 20:00.

Kultūrvietās, t.sk. bibliotēkās, muzejos, arhīvos, izstāžu zālēs un kultūras centros, var notikt tikai individuāli apmeklējumi, izņemot vienas mājsaimniecības locekļus. Nodrošināma apmeklētāju vienvirziena plūsma un prasība, ka telpās vienlaikus atrodas ne vairāk kā 50 % no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj apmeklētājiem pieejamā telpu platība un infrastruktūra. Vienam apmeklētājam ir paredzami vismaz 10 m² no publiski pieejamās telpas un apmeklētājiem nodrošināma publiski pieejama informācija par maksimāli pieļaujamo personu skaitu, kas vienlaikus var atrasties konkrētajā kultūrvietā.

Brīvdienās un svētku dienās, nodrošinot sociālās distancēšanās pasākumus, darbu varēs turpināt arī grāmatnīcas un preses izdevumu tirdzniecības vietas, tostarp tirdzniecības centros. Grāmatu un preses izdevumu tirdzniecības vietās 1 apmeklētājam būs jānodrošina ne mazāk kā 10 m² telpu publiskās platības, kā arī pie ieejas jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu telpā.

Kultūras izglītības iestādes, kas īsteno interešu izglītības, profesionālās ievirzes izglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas, kā arī kultūras un mākslu augstskolas strādās attālinātā režīmā. Augstskolās un profesionālās vidējās izglītības iestādēs klātienē atļauta tikai praktisko daļu apguve, kas nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei un kuru nav iespējams veikt attālināti. Interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu apguve notiek attālināti, klātienē organizējot tikai individuālās nodarbības (izņemot personas, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā) un nodarbības vienas izglītības iestādes grupas vai klases audzēkņiem, kuri vienlaikus nav citu grupu vai klašu izglītojamie un kuriem vispārējā izglītībā ir pieļaujams izglītības process klātienē. Klātienē nav atļauta kolektīvā muzicēšana − kora dziedāšana un pūšaminstrumentu spēle.

Amatiermākslas kolektīvi - kori, orķestri, tautas mūzikas ansambļi, deju u.c. tautas mākslas kolektīvi - mēģinājumu procesu turpina īstenot attālināti vai klātienē tikai individuāli (izņemot personas, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā).

“Kultūras ministrijas rīcības taktika ārkārtējās situācijas laikā ir skaidra - jebkuriem lielākiem ierobežojumiem kultūras nozarē jānāk ciešā sazobē ar atbalsta mehānismiem, jo nozare pēc apturēšanas pavasarī visu šo laiku ir strādājusi lielāku vai mazāku ierobežojumu apstākļos. Gan pēc Kultūras ministrijas krīzes vadības darba grupā pārrunātā, gan pēc konsultācijām ar dažādām nozares pārstāvniecību grupām un, saņemot aprēķinus no mūsu iestādēm, esam pārliecināti, ka rīcības modeļiem atsevišķās atbalsta pozīcijās ir jābūt atšķirīgiem no pavasara. Šajā laikā emocionālā atmosfēra paliek aizvien saspringtāka, to jūtam katrs savā ikdienā. Mums jānotur racionālais vektors, jāpieņem jaunie apstākļi un atbildīgi jārīkojas, nezaudējot cieņu vienam pret otru, prioritāri domājot par visas sabiedrības drošību. Uzdevums ir ļoti sarežģīts, bet mēs to varam,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Izvērtējot līdzšinējo Covid-19 izplatībai noteikto ierobežojumu ietekmi uz kultūru, Kultūras ministrija ir secinājusi, ka 2020. gada marta – septembra periodā iepretim 2019. gada martam – septembrim vērojams būtisks kultūras pakalpojumu apgrozījuma kritums, ko raksturo dati par nodokļu apgrozījumu: PVN kritums kultūras pakalpojumiem - 60%, mikrouzņēmuma nodokļa kritums - 39%, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) kritums - 17%, savukārt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) kritums – 8%. Pēc nozares asociāciju sniegtās informācijas ārkārtējās situācijas laikā plānoto un atceļamo pasākumu pārdoto biļešu apjoms pārsniedz 820 000 eiro.

Kultūras ministrijas ieskatā līdz ar jauniem ierobežojumiem nozarē jānāk arī atbalsta mehānismiem. Priekšlikumi par tiem nākamajā nedēļā tiks virzīti izskatīšanai Ministru prezidenta uzdevumā izveidotajai vadības grupai uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, kas strādā pie Finanšu ministrijas.

Jau ziņots, ka Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammas kultūras nozares radošo personu, komersantu, biedrību un nodibinājumu atbalstam pagarinātas līdz š.g. 31. decembrim.

30. oktobrī tika izsludināts atkārtots konkurss VKKF mērķprogrammā radošo personu atbalstam - “Radošo personu nodarbinātības programma.” Tās ietvaros radošās personas var pieteikties vienreizējam līdzekļu piešķīrumam 1 614 eiro apmērā radošā darba veikšanai laika posmā no š.g. 1. oktobra līdz 31. decembrim.

Par finansējuma piešķiršanu mērķprogrammā kultūras nozaru komersantu, biedrību un nodibinājumu atbalstam - „Covid-19 ietekmēto institūciju ilgtspēja” – plānots lemt nākamnedēļ.

Valdības lēmumi izdoti līdz ar Ministru kabineta rīkojuma “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” apstiprināšanu.

Atsauce uz pirmavotu

Kultūras ministrija

Atvērt mājaslapu