Covid-19 saslimstības straujā pieauguma dēļ tuvākajās nedēļas būs nepieciešama visu stacionāru sadarbība pacientu ārstēšanā

Straujais Covid-19 saslimstības pieaugums liecina, ka tuvākajās nedēļās būs nepieciešama visu slimnīcu sadarbība, lai līdzīgi kā tas tika īstenots šā gada ziemā un pavasarī varētu nodrošināt nepieciešamo ārstēšanu Latvijas iedzīvotājiem. Veselības ministrija informēja par pasākumiem, kas jārealizē mērķa sasniegšanai. Lai to realizētu tiks veiktas izmaiņas hospitalizācijas plānā, kā arī plānveida stacionāro un dienas stacionāru pakalpojumu ierobežošana slimnīcās.

Ņemot vērā prognozējamo pacientu skaitu, kuriem būs nepieciešama stacionāra ārstēšana akūtos gadījumos, sagaidāms, ka stacionārajās ārstniecības iestādēs būs jāierobežo  plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana.

Sanāksmē ar slimnīcu pārstāvjiem tika uzsvērts, ka slimnīcām prioritāri ārstniecība jānodrošina neatliekamiem, akūtiem un Covid-19 pacientiem, kā arī stacionārās ārstniecības iestādes pienākums ir sniegt palīdzību visiem pacientiem, kas minētās iestādes uzņemšanas nodaļā nogādāti ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādēm vai ieradušies paši. Lai to varētu nodrošināt, slimnīcas nepieciešamības gadījumā ierobežo vai pārtrauc plānveida stacionāro un dienas stacionāra pakalpojumu sniegšanu. Līdzīgi kā iepriekšējā Covid-19 uzliesmojuma laikā slimnīcas nedrīkst pārtraukt:

• pakalpojumus, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību – ķīmijterapiju, bioloģiskos medikamentus, orgānu aizstājējterapiju;
• staru terapiju;
• veselības aprūpes pakalpojumu hematoloģijā;
• metadona un buprenorfīna aizvietojošo terapiju;
• pacientu veselības aprūpi, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana;
• invazīvo kardioloģiju;
• invazīvo radioloģiju.
• onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte;
• veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar šādu slimību grupu ārstēšanu – onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības; traumatoloģija;
• akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi personām, kurām šī pakalpojumu atlikšana var radīt invalidizācijas risku vai darbaspēju zaudēšanu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos.
• Ja slimnīcas secina, ka tās ar esošajiem resursiem nevar nodrošināt šo pakalpojumu sniegšanu, tām ir jāinformē Neatliekamās palīdzības dienests un Veselības ministrija. Šādā situācijā var tikt sasaukta Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēde, kuras pieņemtie lēmumi par turpmāko ārstniecības nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem ir saistoši visām ārstniecības iestādēm.

Pašlaik nodaļas Covid-19 pacientu ārstēšanai atvērtas 10 slimnīcās – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā, Vidzemes slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā, Jelgavas, Jēkabpils slimnīcās, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, kā arī Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Vienlaikus, citu slimnīcu iesaiste jau šobrīd ir nepieciešama, lai varētu nodrošināt ārstēšanu stacionārā citu profilu pacientiem, kurus nevar uzņemt reģionālās un universitātes slimnīcas saistībā ar nodaļu pārprofilēšanu.

Līdz ar to Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests šobrīd pacientus nogādā tuvākajā pieejamajā ārstniecības iestādē. Tas nozīmē, ka, piemēram, terapijas vai ķirurģijas profila pacients no Rīgas var tikt stacionēts arī Pierīgā esošajās slimnīcās – Ogrē, Tukumā, Jūrmalā – nevis universitātes slimnīcā un pacients nevar izvēlēties stacionāru.