Ar vīrusu jāgatavojas “sadzīvot” - Veselības ministrija informē par stratēģisko Covid-19 ierobežošanas plānu rudenim

Prognozes liecina, ka Covid-19 vīruss cilvēku sabiedrībā visdrīzāk kļūs pastāvīgi klātesošs ar regulāriem lokāliem uzliesmojumiem. Tāpat jāņem vērā jaunā Delta celma izplatība, kas nākotnes perspektīvā var būt iemesls jaunam saslimstības vilnim. Tādēļ jāgatavojas dzīvot tādā veidā, lai maksimāli samazinātu iespējas vīrusam izplatīties, vakcinējot iedzīvotājus, aktīvi testējot un ievērojot drošības prasības, kā arī būt gataviem to strauji apstādināt, ja izplatīšanās sākusies.

Veselības ministrija ir izstrādājusi stratēģiju vīrusa izplatības ierobežošanai, paredzot, ka rudenī jebkādas aktivitātes varēs notikt trīs darbības režīmos, kā arī ir precizējusi “luksofora” principu, šodien, 6. jūlijā, Veselības ministrija informēja valdību.

Zaļais jeb drošais režīms: 
Mērķis ir pēc iespējas vairāk aktivitāšu īstenot drošajā (zaļajā) režīmā (visi klātesošie ir vakcinēti vai pārslimojuši), jo tas ir režīms, kas visvairāk pietuvināts pirms-Covid-19 periodam ar vismazākajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, kā arī būtiskas Covid-19 izplatības gadījumā norises klātienē šajā režīmā netiek pārtrauktas. Cik iespējams, šādā režīmā organizējamas izglītības norises, kultūras, sporta pasākumi, darbs u.c.

Dzeltenais jeb vidēji drošais režīms: 
Ja nevar nodrošināt drošā režīma prasības, tad aktivitātes notiek vidēji drošajā (dzeltenajā) režīmā (paredzot testēšanu cilvēkiem, kuri nav vakcinēti vai pārslimojuši), ievērojot drošības prasības. Šādā režīmā strādās skolas (kuras nestrādās drošajā režīmā), dažādi pakalpojumi. Regulārs tests būs jāveic mazumtirdzniecības, ēdināšanas, pakalpojumu sniegšanas, sabiedriskās kārtības nodrošināšanas darbiniekiem (kas nav vakcinēti vai pārslimojuši).

Sarkanais jeb nedrošais režīms: 
Savukārt, trešajā – nedrošajā (sarkanajā) režīmā (nav iespējams noskaidrot personas statusu), pieļaujami tikai ļoti būtiski pakalpojumi, kurus nav iespējams ierobežot - piemēram, sabiedriskais transports, pārtikas un pirmās nepieciešamības preču iegādes veikali, aptiekas u. tml. Tajos būs stingras drošības prasības un iespējami ierobežojumi.

Kopējo epidemioloģiskās drošības pasākumu ieviešana joprojām notiks atbilstoši “luksofora principam un ņemot vērā 14 dienu kumulatīvo saslimšanu uz 100 000 cilvēkiem”, taču tajā iekļaujot augstāk minētos trīs drošības režīmus.

Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, ka pakāpenisku, nelielu, mērķētu ierobežojumu ieviešana nav efektīva un nepanāk sabiedrības mobilizāciju ierobežojumu ievērošanai, Veselības ministrijas ieskatā epidemioloģiskajam regulējumam jāveido pieeja “ātri ciet, ātri vaļā”, kas paredz savlaicīgi ieviest visaptverošus, vienkāršus, visās nozarēs vienlīdzīgus drošības pasākumus apsteidzoši pārtraucot saslimšanas pieaugumu. Sagaidot saslimšanas kritumu, tāpat visaptveroši atcelt ierobežojumus, ļaujot sabiedrībai funkcionēt minimālu ierobežojumu režīmā.

Lai laikus un vispusīgi sagatavotos inficēšanās pieaugumam, Veselības ministrija ir izstrādājusi 10 uzdevumus, kas visām nozarēm veicami līdz 2021. gada rudenim:

1. Panākt maksimāli plašu vakcinācijas aptveri
2. Nozarēm pilnveidot un izstrādāt epidemioloģiskās drošības protokolus
3. Nozarēm izstrādāt plānus darbam ārkārtējās situācijas gadījumā
4. Nostiprināt drošības prasību ieviešanu un pilnveidot kontroles pasākumus
5. Nodrošināt nepieciešamo testēšanas kapacitāti
6. Investīcijas infrastruktūrā un aktivitātēs, kas paaugstina epidemioloģisko drošību
7. Pilnveidot epidemioloģisko uzraudzību un to personu uzraudzību, kam jāievēro pašizolācija vai karantīna
8. Sagatavoties revakcinācijai
9. Atbalsta mehānismi sabiedrības mazāk aizsargātajām grupām
10. Pilnveidot, vienkāršot, sakārtot epidemioloģiskās drošības prasību regulējumu