Vīram pozitīvs. Man arī gribētos testu. Covid-19 2.dienasgrāmata
1. diena
Pamostos, kad Gundars saka, nekur (uz laukiem) nevarēsim braukt, jo viņam ir simptomi: temperatūra un klepus. Bāc. Ātri jāsaprot, kā rīkoties. Zvanām ģimenes ārstei, viņa saka, lai vīrs vēršas pie sava ģimenes ārsta. Jūs esat viņa ģimenes ārste, es saku (šis nu ir piemērs, ka vajag uzturēt jelkādu saikni ar savu ģimenes ārstu, plīz), noskaidrojam, ka kartiņa ir, viss štokos, slimības lapa no rītdienas (jo ir svētdiena), tests jāveic Gulbja laboratorijā, par laiku piezvanīs droši vien rīt.
Rakstu savam klasesbiedram un draugam Kristapam: eu, mums varbūt ziepes, vai vari atvest paracetamolu un jogurtu? Kristaps visu atved un saka: iznāc taču trepēs, nokāpšu pusstāvu zemāk, varēsim papļāpāt. Pļāpājam, un man jau liekas, ka tagad varbūt nez kad vēl pļāpāsim.
Diena paiet gaidot, kad kaut ko izdomāsim.
2. diena
Gundaram noteikti jāveic tests šodien, saka viņa darba devēji. Saistībā ar to, ka opera ciet un visur citur mūziķu vidē vīruss ir izplatījies, tiek pateikta parole, kas jāsaka, ejot uz testu bez rindas.
Iet bez rindas ir ļoti nepatīkami. Ļoti. Ķīpsalā testu savākšanas punkts nemaz tik vienkārši nav atrodams, jābrauc izstāžu hallei apkārt. Beigās esam īstajā vietā: ir tā, it kā tuksnesī būtu punkts, kur ik pa brīdim aicina ienākt cilvēkus, kuri ik pa brīdim parādās it kā no nekurienes. Gundars tiek iekšā, un drīz varam braukt mājās. Neviens vēl nav inficēts, un neviens vēl nav kontaktpersona, tāpēc ieskrienu veikalā nopirkt krējumu, gandrīz visu pārējo mēs pērkam tiešajā pirkšanā.
Diezgan mierīgi gaidām testa rezultātus, pa vidu piezvana draudzene daktere un stāsta, ka šis gadījums izklausās negatīvs, lai mēs neuztraucamies. Ap astoņiem vakarā pienāk laboratorijas atbilde: pozitīvs. Tagad tam ir jāpārkārto viss.
3. un turpmākās dažas dienas
Kad pacients ir pozitīvs, viņam zvana un visu kaut ko prasa. Arī kontaktpersonai zvana un prasa. Dienas pirmā daļa ir notikumiem pilna. Mēģinu pateikt, ka arī gribētu testu, man saka, nav simptomu, nav testa. Labi. Nākamajā dienā man gan ir jāuzstāj, ka testu vajag, Valdeķu ielā, kur ir tuvākais punkts, tests pieejams pēc ilgāka laika, bet Ķīpsalā – jau šajā svētdienā.
Turpmākās dienas paiet kā tādā apdullināta prāta realitātē. Pirmie simptomi parādās jau uzreiz, bet visu laiku prāta kontrole cenšas teikt, ka varbūt tas vēl nav tas.
