Pavāre Aija Donika sāk savu biznesu Covid-19 pandēmijas skartajā Anglijā – ceps Latvijas gardumus

Vidusanglija ir viens no smagāk pandēmijā cietušajiem Anglijas rajoniem, un pašlaik tiek spriests par to, ka Lesterē, kur no jūnija vidus ir 900 jauni saslimšanas gadījumi, varētu aizliegt atvērt kafejnīcas un restorānus, 4. jūlijā pagarinot stingros ārkārtējās situācijas noteikumus par divām nedēļām. Bet pat šādā situācijā var sākt savu uzņēmējdarbību. Aija Donika, diplomēta pavāre, pēc trīs gadu sēdēšanas mājās, atveseļojoties no operācijām, saprata, ka sāpju dēļ nespēs aizbraukt līdz darbam, ir jādomā risinājums. Un tas ir – cept Latvijas gardumus.  

Netālu no Lesteres centra liepziedu aromāts jaucas ar svaigi ceptu kārumu smaržu, tur nelielā virtuvītē top cienasts latviešu svētku galdiem.

Aijai Donikai nostāvēt nav viegli, jo ir problēmas ar muguru un ceļiem, taču par spīti nedienām ar veselību viņa pirms pusgada nolēma uzsākt biznesu turpat mājās, gatavojot dažādus gardumus līdzņemšanai. Priekšroka tiek dota latviešu ēdieniem, angļu viņai nepatīk.

“Tā bulciņa, viņa ir bez garšas. Un, ja vēl tur smērēt kādu krēmu un džemu... nu viņa ir sausa, tas nav priekš latviešiem. Mums vajag tā – ja ir krēms, tad ir krēms. Ja cep torti, tad ir biskvīts, krēms, tur zemenes vai kaut kas tāds iekšā, un tad atkal biskvīts, un tad atkal krēms. Lai viņa būtu tāda piesātināta,” sprieda  “Aija’s Home Kitchen” īpašniece Aija Donika.

Lai uzsāktu šādu biznesu mājās, nepieciešams speciāls higiēnas un pārtikas sertifikāts, kā arī apdrošināšana.

“Bez tās viņi vispār neuzsāk runāt. Tas ir obligāti vajadzīgs. Tāpat, ja taisa kādās kafejnīcās vai restorānos, obligāti viņi prasa to visu, vai tev tas ir,” stāstīja Aija.

Pavāre konditore Līga Lešinska, ieraugot Aijas gatavotos gardumus sociālajos tīklos, nolēma Aiju uzrunāt. Kopš tā laika abas strādā kopā.

“Domāju, es varētu palīdzēt, ja vajag. Neko daudz neuzbāzos, domāju, ja cilvēkam vajag palīdzēt... Un viņa bija ar mieru, tā mēs sākām sadarboties. Vienkārši tā pandēmija mums visus plānus izjauca,” atzina Līga.

Plānos ietilpa nelielas kafejnīcas atvēršana, jo latviešu Lesterē ir daudz, taču vietas, kur pulcēties, nav.

“Būs gan ēstuve, gan kafejnīca, gan bērniem, gan pieaugušajiem.  Arī ja kāda sapulce notiek, lai tiem bērniem ir savs stūrītis, un mums ir savs. Tā kā par tādu vietu arī ir domāts, lai cilvēkiem ir, kur atpūsties,” atklāja Aija Donika.

“Cilvēkam ir jākustas! Cilvēkam ir visu laiku kaut kas jādara, nevar sēdēt un raudāt – vai dieniņās, pandēmija uznāca, ko nu tagad darīsim, viss pagalam... Bet nav!” uzsvēra Līga Lešinska.

Tagad ap Jāņu laiku pasūtījumu ir daudz, nāk klāt arvien jauni klienti. Citam gribas garšīgu mājās vārītu zupu, citam vajag torti kāzām.

“Dzīvoju Anglijā, bet nejūtos Anglijā. Tiešām, tā tas ir. Es tikai, kad izeju ārā, tad jūtu, iekšā nejūtos, jo viss tiek taisīts latviešiem, viss tas ēdiens, ko es pasniedzu, viss ir latviešu. Un kad tu aizved pie tā klienta, pie latvieša... Mēs parunājamies vēl kādas 30 minūtes, kā iet, kā dzīvojam un ko darām, un kā tagad tajā vīrusa laikā. Ar 30 minūtēm tur par maz, ir arī stundu stāvēts un runāts,” atzina Aija.