Latviete norvēģu skolēnus māca no mājām Latvijā

Lelde Alksne ir zīmēšanas skolotāja Norvēģijas skolā, kur līdz pat ārkārtējai situācijai mācījās klātienē arī viņas vecākie bērni. Pēdējos divus mēnešus, izmantojot brīvdabas pedagoģijas metodes, skolotāja attālināti no mājām Latvijā māca gan skolēnus Norvēģijā, gan savus bērnus.

Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa tieši mācību stundas vidū iebrauc Saldus novada Novadnieku pagasta “Vakrēs”, kas norvēģu valodā nozīmē “skaists”. Te kopā ar saviem četriem bērniem saimnieko Alkšņu ģimene. Mamma Lelde kopš mācību gada sākuma ir vizuālās mākslas skolotāja 8. un 10. klases skolēniem Norvēģijas skolā. Šobrīd 40 skolēniem stundas tiek pasniegtas attālināti - no Latvijas.

Pirms krīzes, kamēr mamma mācīja bērniem zīmēt, un tētis Gatis strādāja būvniecībā,  Alkšņu ģimenes jaunākais dēls Oto apmeklēja brīvdabas bērnudārzu. Bet vecākie bērni joprojām turpina attālināti mācīties parastā Norvēģijas skolā. 

Lelde par skolotāju maģistratūrā mācījās Norvēģijā, kur specializējās tieši brīvdabas jeb ekopedagoģijā. Atbilstoši šai pieejai, Lelde un Gatis audzina arī dēlus - Albertu, Gustavu, Oto un meitu Hermīni. Brīvdabas pedagoģija nozīmē, ka bērni pēc iespējas mācās un darbojas ārā, apgūst to, ko redz dabā.

Alkšņu ģimenes vecākie bērni nav apmeklējuši skolu Latvijā. Mājmācības vai tālmācības skolas ļauj īstenot brīvdabas pedagoģiju, kas Latvijā bieži vien sastopama tikai bērnudārzos, nevis skolās. Iemesls pēc Leldes domām ir tas, ka bērnu, kas darbojas brīvā dabā, ir grūtāk novērtēt ar atzīmi.

“Ja, piemēram, pasniedzējam būtu jādod kaut kāda atskaite, kas tur ārā, ko Andrejs vai Ligita ir izdarījusi, būtu ļoti grūti,” atzina Lelde.

Vislabāk, ja mācīšanās notiek ar mērķi sasniegt reālu rezultātu – kaut ko, kas noderēs mājas saimniecībā vai uz pusdienu galda. To, ka tas ir iespējams, parāda tētis. Viņa vadībā sākušies kazu mājas plānošanas un aprēķināšanas darbi kopā ar četrpadsmitgadīgo Albertu un vienpadsmitgadīgo Gustavu.

Šopavasar pašu spēkiem jau izveidots aploks piecām aitām un kazu ģimenei. Lielie dēli tagad zina, cik sarkanas paliek rokas no alkšņu mizošanas. Nākamais darbs - kazu māja.

“Lai puiši ņemas. Es vienkārši uzraudzīšu, ko viņi tur dara. Jo tur jau nav vienkārši, ja viņi grib tieši tādā stilā kā žogs, kā senos laikos,” stāstīja Gatis.

Tikmēr vistiņas un cāļus pieskata māsa Hermīne, kura saplūktos un sasmalcinātos pieneņu ziedus izmantos cepumu cepšanai. Šī un daudzas citas brīvdabas pedagoģijas idejas īstenojamas tieši vasarā.

Lelde un Gatis uzsver, ka jāatgriežas pie pirmsākumiem – jāpēta un jāizzina pasaule bez informācijas, ko var atrast internetā. Tā bērni bez vecāku iesaistes izveidojuši savu apmetni, kur ar egļu zariem apklātā bunkurā mēģinājuši pat nakšņot.

“Tur mēs krājām sienu un visu, ko mēs atradām. Audzējām, mēģinājām iestādīt egles, nezinu, vai izaugs. Tad mēģinājām žogu aptaisīt riņķī, lai tā būtu mūsu apkaime. Mūsu vieta,” tā par savu apmetni stāstīja Alberts.

Kamēr Latvijā vecāki jau laimīgi uzelpo pēc neparastā mācību gada noslēguma, mācību gads Norvēģijā beigsies tikai pirms Jāņiem. Tāpēc skolotājas Leldes tālmācības stundas no Novadnieku pagasta “Vakru” mājām turpinās.