Epidemiologs ar mīlestību pret kino. Jurija Perevoščikova ikdiena Covid-19 laikmetā

Latvijā ir daži cilvēki, kuru pieredze un zināšanas šo grūto jaunā koronavīrusa izplatīšanās un Covid-19 krīzes laiku darījuši iespējami vieglu. Ir atļauts doties ārā no mājas, var braukt savās gaitās. Tajā pašā laikā saslimstības un mirstības līknes ir salīdzinoši zemas. Īpaši, ja skatās uz citām valstīm. Valdība atzīst – visi pandēmijas laika lēmumi pieņemti, ieklausoties ekspertos. Viens no viņiem ir Jurijs Perevoščikovs –  epidemiologs ar 30 gadu stāžu un hobiju, kam ar vīrusiem nav nekāda sakara.
 

Uz darbu dodas ar trolejbusu
Perevoščikovs dzīvo epidemiologu ģimenē: “Manai kundzei ir divas izglītības – viņa ir epidemiologs un virusologs. Viņa ilgu laiku strādāja par mikrobioloģi, pēc tam atkal par epidemioloģi.” Tomēr sarunas par vīrusiem viņa ģimenē nav biežas. Izņēmums ir mirkļi, kad skatās „Euro News” un tur ir kāds svaigs notikums no ārzemēm. „Mums vienkārši ir skaidrs, par ko ir stāsts. Nav par ko diskutēt vai strīdēties šajā situācijā,” norādīja epidemiologs.

Epidemiologa ikdiena ir spraiga – viņš nepārtraukti saņem ziņas no citām valstīm par tur esošo situāciju: „Pa dienu pat nav iespējams visu izskatīt, jo e-pastu skaits ir izteikti pieaudzis.” Uz darbu no mājām Iļģuciemā Perevoščikovs dodas ar trolejbusu, kas ļauj šo laiku izmantot lietderīgi, aplūkojot telefonā jaunākās aktualitātes.

Perevoščikovs no braukšanas sabiedriskajā transportā nebaidās: “Attālumi, kurus mēs ievērojam transportā, ir pietiekami, lai viens otru neinficētu.”

Viņš gan pieļāva iespēju, ka daži maršruti varētu būt pārpildīti, taču epidemiologa izvēlētajos maršrutos ir pietiekami droši braukt. Jāpiebilst, ka uzņemtajos kadros epidemiologs sabiedriskajā transportā redzams bez sejas maskas, jo raidījums tika filmēts brīdī, kad vēl nebija noteikta prasība to obligāti valkāt sabiedriskajā transportā.

Jābūt modriem visu diennakti
„Epidemiologi strādā visu laiku, mums jābūt gataviem saņemt signālu gan pa dienu, gan naktī, arī ārpus darba laika,” stāstīja eksperts. Viņš atzīmēja, ka infekcijas slimības gadījumi tiek reģistrēti jebkurā diennakts laikā. Nepārtraukti strādā dežūrējošās grupas, kuras sagatavo informāciju par jaunākajiem rezultātiem.

„Lai gadījumi nebūtu piereģistrēti atkārtoti, mēs sākotnēji veicam pārbaudi,” skaidroja Perevoščikovs. „Ja gadījums neatkārtojas, tas tiek nodots epidemiologam turpmākai rīcībai.” Vispirms tiek veikts zvans saslimušajam, tad tiek informēts inficētā cilvēka ģimenes ārsts, savukārt pēc tam tiek apzinātas visas iespējamās kontaktpersonas.

Covid-19 uz Latviju atveda vairāk nekā 200 cilvēki, kas ar vīrusu bija inficējušies ārvalstīs. Virknē gadījumu saslimušie to nodeva saviem mājiniekiem. Perevoščikovs skaidroja, ka eksperti ierobežojošos pasākumus ieteica ieviest uzreiz, tiklīdz parādījās pirmais inficēto pieaugums.

„Latvijā karantīnas pasākumi ir ļoti mīksti, bet izrādās, ka arī ar šādiem mīkstiem pasākumiem mēs varam pietiekami labi kontrolēt situāciju,” atzina Perevoščikovs.

Bez nepārtrauktas situācijas uzraudzīšanas epidemiologam arī jātiek galā ar milzīgo publicitātes vilni. Viņš atzina, ka reizēm vairs negribas neko runāt, bet dažreiz uzrodas otra elpa. Perevoščikovs apzinās, ka nereti epidemiologi runā sarežģīti par vienkāršām lietām, tādēļ rodas dažādas teiktā interpretācijas. „Mēs cenšamies vienu un to pašu pateikt no dažādiem aspektiem, pieejot no dažādām pusēm. Meklējam salīdzinājumus, kas varētu palīdzēt saprast mūsu domu,” skaidroja Perevoščikovs.

Iespēja inficēties uz ielas – minimāla
Runājot par paša pielietotajiem drošības pasākumiem, epidemiologs norādīja, ka vienkārši kontrolē visu, kas notiek viņam apkārt. „Es nekādā gadījumā neiešu tur, kur ir daudz cilvēku.” Vienlaikus viņš atzīmēja, ka arī nepārspīlē ar to.

„Man dažreiz zvana un prasa, ko darīt, ja kāpņu telpā ir kaimiņš? Garām taču var paiet, jo tur ekspozīcijas laiks būtu minimāls pie gadījuma kontaktiem,”

iedrošināja Perevoščikovs. Viņaprāt, iespēja inficēties ar gadījuma kontaktiem uz ielas ir pavisam niecīga: „Vairāk nekā 90% gadījumu infekcija izplatījusies starp tiem cilvēkiem, kuri viens otru labi pazīst.” Epidemiologs gan atturējās prognozēt to, kad beigsies pirmais infekcijas vilnis un kāds varētu būt paredzams nākamais.

Šovasar aktuāls jautājums, kas daudziem Covid-19 kontekstā ir neskaidrs - vai šovasar būs droši peldēties. “Šajā gadījumā ļoti svarīgi, lai ūdenī nebūtu fekāliju vai kanalizācijas piesārņojuma, jo vīruss izdalās ar izkārnījumiem,” skaidroja epidemiologs. Viņš ieteica peldētājiem doties uz tādām vietām, kur ūdens kvalitāte tiek kontrolēta.

Raksta grāmatas par kino
Lai arī šobrīd Perevoščikova ikdienā lielāko daļu laika aizņem Covid-19 aktualitātes, tas nav vienīgais, kas saista epidemiologu. Viņā lielākā aizraušanās ir kino un kinoteātri. Patika pret kino Perevoščikovam radusies, studējot Sanktpēterburgā, kur sešus gadus apguvis epidemiologa specialitāti.

„Pusslēgtajos seansos varēja skatīties pusaizliegtās filmas, kas bija diezgan aizraujoši,” atmiņās dalījās Perevoščikovs.

Viņš atzīmēja, ka tā bija viņa iespēja vairāk iepazīties ar neformālo jeb underground kultūru, kurā ietilpa arī dažādas izstādes un koncerti.

Pēdējos gados epidemiologs gan aizrāvies ar novadpētniecību un grāmatu rakstīšanu. Trīs no viņa sarakstītajām grāmatām ir par Rīgas kinoteātru vēsturi. Arī ceturtā grāmata paredzēta par Rīgas kinoteātriem, taču aizņemtās ikdienas dēļ rakstīšanai pagaidām nepietiek laika.