Pārlekt uz galveno saturu
Latvijā no šā gada 11.oktobra līdz nākamā gada 11.janvārim izsludināta ārkārtējā situācija, lai apstādinātu straujo saslimstības pieaugumu

Piešķirto līdzekļu sadalījums un izlietojums

Lapa tika atjaunota: 23.09.2021

Lai nodrošinātu iespēju sabiedrībai iepazīties ar valsts budžeta finanšu līdzekļu izlietojumu Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai, šeit reizi mēnesī tiek atjaunota informācija par visu ministriju un padotības iestāžu pieprasītā finansējuma izlietojumu, tā mērķiem un saņēmēju. Par publicētās informācijas saturu atbild ministrijas.

Kopējie līdzekļi, kas piešķirti papildus saistībā ar Covid-19 izplatību 2020. un 2021. gadā ir 3 062,227 miljons eiro. Piešķirtā summa veidojas no ministriju prognozētiem aprēķiniem, cik liels finansējums nozarei nepieciešams Covid-19 seku mazināšanas pasākumiem. 

Ministriju finanšu līdzekļu izlietojuma tabulās (zemāk sadaļā) redzams faktiski pieprasītais līdzekļu daudzums un to izlietojums.

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem no 2020. un 2021. gada budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" līdz 2021. gada 23. augustam piešķirti 2 434,227 miljoni eiro.
 

Piešķirtais finansējums
  • Aizsardzības ministrijai 54,42  miljoni eiro:
    • 12,4 miljoni eiro individuālo aizsarglīdzekļu iegādei;
    • 2,3 miljoni eiro SARS-CoV-2 antigēna noteikšanas testu un pulsa oksimetru iegādei;
    • 39,7 miljoni eiro individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādei un transportēšanai līdz 08.11.20; 0,02 miljoni eiro, lai Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 68. pantā noteiktajām personām (Latvijā dzīvojošiem Latvijā piešķirtās Aizsardzības ministrijas militārpersonu izdienas pensijas saņēmējiem, kuri nav sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kuriem ir noteikta invaliditāte) ar 2021. gada 1. jūliju izmaksātu vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā.
  • Ārlietu ministrijai 0,2 miljoni eiro  informācijas un komunikāciju tehnoloģiju funkcionalitātes nodrošināšanai.
  • Ekonomikas ministrijai 146,3 miljoni eiro:
    • 0,8 miljoni eiro repatriācijas izmaksu segšanai tūrisma operatoriem,
    • 25 miljoni eiro alternatīvo ieguldījumu fonda finansēšanai,
    • 0,4 miljoni eiro paaugstinātas energoefektivitātes daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tipveida būvprojektu izstrādei,
    • 59,2 miljoni eiro eksportējošiem nodokļu maksātājiem un atbalstam tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicējiem,
    • 0,1 miljoni eiro sabiedrības informēšanas kampaņai un absolventu monitoringam,
    • 0,3 miljoni eiro energoresursu informācijas sistēmas izstrādei un datortehnikas nomaiņai;
    • 2,4 miljoni eiro aizdevumu procentu likmju subsīdijām;
    • 25,0 miljoni eiro alternatīvo ieguldījumu fonda finansēšanai,
    • 2,2 miljoni eiro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai izmaksu segšanai par personu izmitināšanu tūristu mītnēs saistībā ar Covid;
    • 2,6 miljoni eiro atbalstam tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicējiem;
    • 0,1 miljoni eiro informēšanas kampaņai par drošas tirdzniecības jautājumiem un iedzīvotāju paradumu maiņai;
    • 8,0 miljoni eiro grantu izmaksu nodrošināšanai sporta centriem;
    • 20,0 miljoni eiro grantu izmaksu nodrošināšanai tirdzniecības centriem;
    • 0,03 miljoni eiro, lai segtu izdevumus Centrālajai statistikas pārvaldei par personu, kurām ir uzsākta un pabeigta vakcinācija pret Covid-19, datu apstrādi.
  • Iekšlietu ministrijai 16 miljoni eiro:
    • 0,9 miljoni eiro piemaksu nodrošināšanai par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, aizsardzības līdzekļu iegādei un dalībai ES novērošanas misijā Gruzijā (EUMM Georgia),
    • 0,04 miljoni eiro Ieceļotāju uzskaites kontroles sistēmas izstrādei,
    • 0,2 miljoni eiro papildu drošības pasākumiem Covid-19 izplatības mazināšanai un 0,1 miljoni eiro inovatīvu tehnoloģiju ilgtspējīgai attīstībai,
    • 0,07 miljoni eiro Covid-19 ierobežojošo pasākumu virsstundu darba apmaksai,
    • 0,7 miljoni eiro piemaksu nodrošināšanai;
    • 1,1 miljoni eiro, lai nodrošinātu piemaksas par risku un virsstundu darba  samaksu Valsts policijai, Valsts policijas koledžai, Valsts robežsardzei un Valsts robežsardzes koledžai par 2020.gadu;
    • 0,8 miljoni eiro, lai ieviestu drošus tehnoloģiskos rīkus un risinājumu izmantošanu robežu pārvaldības stiprināšanai un epidemioloģisko risku mazināšanai (ViedX);
    • 4,2 miljoni eiro, lai nodrošinātu piemaksas par risku Valsts policijai, Valsts policijas koledžai, Valsts robežsardzei un Valsts robežsardzes koledžai par 2021.gada janvāri, februāri, martu, maiju un jūniju;
    • 0,3 miljoni eiro, lai nodrošinātu epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu Valsts drošības dienesta darbībā;
    • 0,1 miljoni eiro, lai nodrošinātu pašvaldības institūcijām virsstundu darba samaksu un piemaksas par nakts darbu laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 7. februārim;
    • 0,03 miljoni eiro Personu uzraudzības informācijas sistēmas (IECIS) attīstībai;
    • 4,5 miljoni eiro, lai nodrošinātu piemaksas par risku 2021.gada aprīlī, virsstundu darba  samaksu laikposmā no 2021.gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim un piemaksas par nakts darbu 2020.gada 30. un 31. decembrī un laikposmā no 2021.gada 1.janvāra līdz 7.februārim Valsts policijai, Valsts policijas koledžai, Valsts robežsardzei un Valsts robežsardzes koledžai;
    • 0,4 miljoni eiro iekārtu iegādei, kas nepieciešamas Covid-19 sertifikāta verifikācijai;
    • 2,6 miljoni eiro augstas gatavības projektu (jaunu ugunsdzēsības depo būvniecība Aizputē, Dagdā, Iecavā, Ilūkstē, Kandavā, Priekulē, Rūjienā, Saulkrastos) īstenošanai.
  • Izglītības un zinātnes ministrijai 33,1 miljoni eiro:
    • 0,6 miljoni eiro attālināta mācību procesa nodrošināšanai,
    • 5 miljoni eiro valsts pētījumu programmas izveidei,
    • 5 miljoni eiro atbalstam sporta nozarei,
    • 1,4 miljoni eiro stipendiju apmēra un skaita palielināšanai,
    • 1,6 miljoni eiro līdzfinansējums pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmām,
    • 2,5 miljoni eiro  vienotas akadēmiskās un zinātniskās karjeras sistēmas reformas ieviešanai un 0,2 miljoni eiro tehnoloģisko resursu nodrošināšanai,
    • 4,0 miljoni eiro tehnoloģiskajam nodrošinājumam vispārējās izglītības iestādēs;
    • 0,5 miljoni eiro piemaksas piešķiršanai pirmsskolas izglītības iestāžu un speciālās izglītības iestāžu pedagogiem un piemaksas piešķiršanai personām, kuras sniedz aukles pakalpojumus pirmsskolas izglītības iestādēs un speciālās izglītības iestādēs;  
    • 2,1 miljoni eiro individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko sejas masku testēšanas laboratorijas izveidei un laboratorijas akreditācijai;
    • 0,7 miljoni eiro individuālo konsultāciju apmaksai pedagogiem;
    • 0,5 miljoni eiro atbalsta programmai jauniešiem;
    • 1,1 miljoni eiro, lai profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības pedagogiem un atbalsta personālam nodrošinātu vienreizēju piemaksu 300 eiro par papildu slodzi un palielināto darba apjomu obligātā mācību satura apguvei Covid-19 pandēmijas laikā;
    • 2,2 miljoni eiro, lai nodrošinātu atbalstu bērnu un jauniešu vasaras nometņu organizēšanai Covid-19 pandēmijas laikā;
    • 0,8 miljoni eiro,  lai nodrošinātu atbalstu supervīzijām pedagogiem Covid-19 pandēmijas laikā;
    • 1,2 miljoni eiro  augstas gatavības projektu (Rīgas Valsts tehnikuma mācību korpusa atjaunošana, Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma tehnoloģiju centra būvniecība, Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma mediju mācību korpusa gaismošanas tehnikas sistēmas iegāde un uzstādīšana un Liepājas Valsts tehnikuma mācību korpusa, 3. un 4. stāva pārbūve) īstenošanai;
    • 0,2 miljoni eiro Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma dienesta viesnīcas atjaunošanai un siltināšanai;  
    • 1,6 miljoni eiro Rīgas Tehniskajai universitātei Zinātņu inovāciju centra  infrastruktūras izveidei un Koplietošanas auditoriju centra būvniecībai;
    • 0,5 miljoni eiro Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai Inženieru fakultātes ēkas remontdarbiem;
    • 1,4 miljoni eiro augstas gatavības projektu (Rīgas Valsts tehnikuma mācību korpusa atjaunošanas papildu darbi, Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma dienesta viesnīcas atjaunošanas 3. un 4. kārtas būvdarbi un mācību korpusa atjaunošana, Daugavpils Būvniecības tehnikuma multifunkcionālās halles 2. un 4. kārta –sporta nodarbību telpu grupa un darbnīcu materiālu novietne, Rēzeknes tehnikuma mācību darbnīcu korpusa pārbūve un Rīgas Stila un modes tehnikuma mācību korpusa energoefektivitātes paaugstināšanas darbi) īstenošanai.
  • Kultūras ministrijai 55,2 miljoni eiro:
    • 10,6 miljoni eiro, lai stabilizētu finanšu situāciju KM kapitālsabiedrībās, Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Nacionālajā arhīvā, muzejos un Valsts kultūrkapitāla fondam.
    • 9,6 miljoni eiro kultūras piedāvājuma sabiedrībai attīstīšanai un jaunu Latvijas filmu ražošanai,
    • 0,2 miljoni eiro investīcijām kultūras infrastruktūrā, 0,1 miljoni eiro stipendiju apmēra un skaita palielināšanai,
    • 0,7 miljoni eiro attālinātā mācību procesa nodrošināšanai; 3,0 miljoni eiro mērķprogrammas "Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja" īstenošanai laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam;
    • 6,0 miljoni eiro pārskaitīšanai akciju sabiedrībai “Attīstības finanšu institūcija Altum” atbalsta piešķiršanai komersantiem, kuri organizē pastāvīgu publisku mākslas, izklaides un atpūtas pasākumu norisi;
    • 2,0 miljoni eiro atbalsta sniegšanai radošām personām no 2021.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 30.jūnijam;
    • 0,1 miljoni eiro individuālo konsultāciju apmaksai pedagogiem;
    • 3,2 miljoni eiro Mediju atbalsta fonda īstenošanai; 3,0 miljoni eiro mērķprogrammas “Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās kultūras nozarēs” īstenošanai;
    • 1,0 miljoni eiro, lai profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības pedagogiem un atbalsta personālam nodrošinātu vienreizēju piemaksu 300 eiro par papildu slodzi un palielināto darba apjomu obligātā mācību satura apguvei Covid-19 pandēmijas laikā;
    • 0,5 miljoni eiro Rundāles pils jumta pārbūves 4. kārtas pabeigšanai;
    • 0,2 miljoni eiro mērķprogrammas “Kultūras pasākumu rīkotāju biļešu kompensācija” 2.kārtas nodrošināšanai;
    • 0,3 miljoni eiro pārskaitīšanai VSIA “Rīgas cirks” Rīgas cirka vēsturiskās ēkas Merķeļa ielā 4, Rīgā, pārbūves īstenošanai; 3,5 miljoni eiro, lai stabilizētu finanšu situāciju kultūras mantojuma iestādēs;
    • 1,0 miljoni eiro mērķprogrammas “Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās kultūras nozarēs” turpināšanai un grāmatu iepirkuma programmas īstenošanai;
    • 0,9 miljoni eiro profesionālās izglītības kompetences centra “Nacionālā Mākslu vidusskola” multifunkcionalās zāles pārbūvei un aprīkošanai;
    • 1,1 miljoni eiro VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu kompleksa izbūvei;  
    • 0,6 miljoni eiro mērķprogrammai “Kultūras pasākumu rīkotāju biļešu kompensācija” 3.kārtai, biļešu kompensācijai 80% apmērā;
    • 0,2 miljoni eiro būvdarbu veikšanai Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā Kandavas ielā 2a, Daugavpilī;
    • 1,4 miljoni eiro būvdarbu veikšanai profesionālās izglītības kompetences centra “Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola” ēkās Alejas ielā 18, Liepājā;
    • 2,1 miljoni eiro mērķprogrammas “Radošo personu nodarbinātības programma” 2.kārtas īstenošanai;
    • 1,2 miljoni eiro profesionālās izglītības kompetences centra “Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola” un Latvijas Mākslas akadēmijas prototipēšanas darbnīcu “Riga Makerspace” izbūvei Aristida Briāna ielā 13, Rīgā;
    • 1,4 miljoni eiro profesionālās izglītības kompetences centra “Nacionālā Mākslu vidusskola” darbības nodrošināšanai, pārbūvējot ēku Slokas ielā 52a, Rīgā, veicot neparedzētus būvdarbus Slokas ielā 52b, Rīgā, un papildu būvdarbus Kalnciema ielā 10 k-2 un Kalnciema ielā 10 k-3;
    • 0,5 miljoni eiro Latvijas Nacionālā arhīva ēku telpu pielāgošanai arhīva funkcijas nodrošināšanai;
    • 0,3 miljoni eiro valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” teātra ēkas Lāčplēša ielā 4, Valmierā, pārbūves darbiem;
    • 0,02 miljoni eiro, lai stabilizētu finanšu situāciju 1991.gada barikāžu muzejā;  
    • 0,4 miljoni eiro pārbūves darbu veikšanai VSIA “Dailes teātris” skvēra labiekārtošanai.
  • Labklājības ministrijai 443,1 miljoni eiro:
    • 35,8 milj. eiro sociālo pabalstu izmaksai caur VSAA un pašvaldībām (tai skaitā pašvaldības pabalsta daļējai segšanai 0,6 miljoni eiro, vecāku pabalsta izmaksu turpināšanai 4,1 miljoni eiro, piemaksām par apgādībā esošu bērnu 3,3 miljoni eiro, bezdarbnieka palīdzības pabalstam 25,2 miljoni eiro, jaunā speciālista pabalstam 0,2 miljoni eiro, Covid-19 izplatības novēršanai valsts sociālās aprūpes centros 0,5 miljoni eiro), 0,002 miljoni eiro stipendiju apmēra un skaita palielināšanai, slimības pabalsta izmaksām 1,9 miljoni eiro;
    • 17,8 milj. eiro lai novērstu Covid-19 izplatības seku negatīvo ietekmi uz slimības pabalsta izdevumiem,
    • 10,5 milj. eiro vienreizējo slimības palīdzības pabalstu par 14 kalendārajām dienām laikposmā no 2020.gada 30.novembra līdz 2020.gada 31.decembrim izmaksai,
    • 0,5 milj. eiro piemaksu pie dīkstāves atbalsta 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums, izmaksai;
    • 14,7 miljoni eiro - slimības palīdzības pabalstu laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam izmaksai,
    • 7,3 miljoni eiro - lai no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 30. jūnijam nodrošinātu piemaksu līdz 50 % no mēnešalgas personām, kas iesaistītas aprūpē paaugstināta riska apstākļos, ja institūcijā, kurā sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu sniedz pašvaldības vai valsts dibināts sociālo pakalpojumu sniedzējs vai pakalpojumu sniedzējs, kuram ir noslēgts līgums ar pašvaldību vai valsti par minēto pakalpojumu sniegšanu, klientiem ir konstatēta Covid-19 infekcija,
    • 14,8 miljoni eiro - bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksu 180 eiro  apmērā laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam nodrošināšanai;
    • 3,5 miljoni eiro - piemaksu izmaksai pie dīkstāves atbalsta 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam, pašnodarbinātai personai, patentmaksātājam tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums;
    • 0,4 miljoni eiro – lai kompensētu pašvaldībām izdevumus 50 procentu apmērā no mājsaimniecībai izmaksātā pabalsta krīzes situācijā, bet ne vairāk kā 75 eiro (40 eiro no 01.12.2020. – 31.01.2021.) vienai personai mēnesī, un 100 procentu apmērā no mājsaimniecībai, tai skaitā audžuģimenei un aizbildnim, kam ir tiesības uz pabalstu krīzes situācijā, izmaksātā pabalsta palielinājuma  – 50 eiro mēnesī par katru aprūpē esošu bērnu līdz 18 gadu vecumam; kompensētu pašvaldībām izdevumus 100 procentu apmērā no 28.01.2021. līdz ārkārtas situācijas beigām no personai, kura tiek atbrīvota no ieslodzījuma vietas un kurai apstiprināta Covid-19 infekcija vai kura noteikta par kontaktpersonu, ja viņai nav dzīvesvietas, bet jāturpina izolācija vai mājas karantīna, izmaksātā pabalsta krīzes situācijā, bet ne vairāk kā 150 eiro mēnesī vienai personai,
    • 0,7 miljoni eiro – piešķirtā vecāku pabalsta izmaksas turpināšanai pēc tam, kad bērns sasniedzis viena gada vai pusotra gada vecumu, par laikposmu no 2020. gada 9. novembra līdz dienai, kad persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 9. novembrī izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām,
    • 0,2 miljoni eiro - jaunā speciālista pabalsta izmaksai pirmos divus mēnešus 500 eiro apmērā, trešajā un ceturtajā mēnesī 375 eiro apmērā personām, kuras gada laikā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas ir beigušas mācības augstskolā vai koledžā, kur ir ieguvušas augstāko izglītību, un ir ieguvušas bezdarbnieka statusu ārkārtējās situācijas laikā vai triju mēnešu laikā pēc tās beigām;
    • 1,6 miljoni eiro - lai no 2021.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 31.decembrim institūcijās, kurās sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu sniedz pašvaldības vai valsts dibināts sociālo pakalpojumu sniedzējs vai pakalpojumu sniedzējs, kuram ir noslēgts līgums ar pašvaldību vai valsti par minēto pakalpojumu sniegšanu, segtu izdevumus par  individuālajiem aizsarglīdzekļiem un dezinfekcijas līdzekļiem, kas iegādāti Covid-19 infekcijas ierobežošanas pasākumiem;
    • 0,002 miljoni eiro individuālo konsultāciju apmaksai pedagogiem;
    • 187,6 miljoni eiro, lai nodrošinātu vienreizēja atbalsta izmaksu bērna vecākam, aizbildnim, audžuģimenei vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājam 500 eiro apmērā par katru bērnu;
    • 112,5 miljoni eiro, lai ar 2021.gada 1.aprīli nodrošinātu vienreizēja pabalsta izmaksu 200 eiro apmērā Latvijā dzīvojošiem senioriem, apgādnieku zaudējušām personām un personām ar invaliditāti, kā arī personām, kuras saņem bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu, un pilngadīgām personām ar invaliditāti, kuras saņem pabalstu personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana;
    • 0,002 miljoni eiro, lai profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības pedagogiem un atbalsta personālam nodrošinātu vienreizēju piemaksu 300 eiro par papildu slodzi un palielināto darba apjomu obligātā mācību satura apguvei Covid-19 pandēmijas laikā;
    • 34,8 miljoni eiro, lai segtu izdevumus par slimības pabalstiem saistībā ar Covid-19 izplatības sekām;
    • 0,3 miljoni eiro, lai nodrošinātu gaisa kvalitātes un telpu klimata monitoringa sensoru, kā arī gaisa kvalitātes un telpu klimata monitoringa bāzes staciju iegādi Labklājības ministrijas valdījumā esošajām ēkām un VSIA "ŠAMPĒTERA NAMS" valdījumā esošajām ēkām, kurās pakalpojumus nodrošina Labklājības ministrijas padotības iestādes, kā arī ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās, kas ir pašvaldību dibinātas vai tām ir noslēgts līgums ar pašvaldību par pakalpojumu sniegšanu. 
  • Mediju atbalstam 2,3 miljoni eiro caur Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi un Sabiedrības integrācijas fondu.
  • Sabiedrības integrācijas fondam 1,4 miljons eiro:
    • 0,6 miljoni eiro programmas “Atbalsts NVO Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai” projektu īstenošanai un administrēšanai;
    • 0,4 miljoni eiro valsts budžeta finansētās programmas “Līdzfinansējuma programma” īstenošanai 2021.gadā, lai mazinātu Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz nevalstiskajām organizācijām;
    • 0,4 miljoni eiro programmas “Atbalsts NVO sabiedrības informēšanai par vakcināciju pret Covid-19” īstenošanai 2021.gadā, lai veicinātu vakcinācijas pret Covid-19 procesu visos Latvijas reģionos.
  • Satiksmes ministrijai 286,4 miljoni eiro:
    • 75 miljoni eiro projektu īstenošanai autoceļu jomā,
    • 6,3 miljoni eiro zaudējumu kompensēšanai reģionālas nozīmes pārvadājumos ar autobusiem un vilcieniem,
    • 27,2 miljoni eiro izdevumu kompensēšanai par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pasažieru pārvadājumiem un avansa maksājumam dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam,
    • 9,4 miljoni eiro reģionālās nozīmes pārvadājumu zaudējumu kompensācijai,
    • 0,03 miljoni eiro mobilo sakaru operatoru izdevumu kompensācijai;
    • 55,0 miljoni eiro valsts autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā;
    • 1,9 miljoni eiro, lai kompensētu nesaņemto drošības maksu par gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzības nodrošināšanu valsts aģentūrai “Civilās aviācijas aģentūra”;
    • 100,0 miljoni eiro valsts autoceļu atjaunošanas projektiem ar īstenošanas termiņu 2021.gadā, tai skaitā ne mazāk kā 36,9 miljoni eiro apmērā valsts autoceļu attīstībai saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu;
    • 11,5 miljoni eiro reģionālās nozīmes pārvadājumu ar autobusiem un vilcieniem kompensācijai;
    • 0,05 miljoni eiro, lai kompensētu mobilo sakaru operatoru izdevumus, kas radušies, nosūtot viesabonentiem, kuri ir reģistrējušies Latvijas mobilo sakaru operatora tīklā, SMS paziņojumu laikposmā no 2020. gada 28.septembra līdz 2021. gada 31. martam.
  • Tieslietu ministrijai 1,2 miljons eiro:
    • 0,2 miljoni eiro reliģiskajām savienībām (baznīcām), 0,08 miljoni eiro Ieslodzījuma vietu pārvaldes nodarbinātajiem piemaksu nodrošināšanai un 0,02 miljoni eiro Latvijas Zvērinātu notāru padomei servera iegādei;
    • 0,4 miljoni eiro Valsts probācijas dienesta nodarbinātajiem; 0,05 miljoni eiro  Ziemassvētku dievkalpojumu translācijas apmaksai;
    • 0,03 miljoni eiro Lieldienu dievkalpojumu translācijas nodrošināšanai;
    • 0,3 miljoni eiro reliģiskajām savienībām (baznīcām), lai nodrošinātu krīzes pabalsta piešķiršanu garīgajam un kalpojošajam personālam un mazinātu ar Covid-19 izplatību radītos zaudējumus, kompensējot komunālo maksājumu izdevumus;
    • 0,2 miljoni eiro – klasificēta informācija.
  • Valsts ieņēmumu dienestam 798,5 miljoni eiro:
    • 797 miljoni eiro - dīkstāves atbalstam, atbalstam algu subsīdijai un Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai;
    • 0,4 miljoni eiro izmaiņu veikšanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās saistībā ar atbalsta pasākumu nodrošināšanu;
    • 0,3 miljoni eiro samaksai par virsstundu darbu atbilstoši faktiskajam virsstundu apjomam laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam Valsts ieņēmumu dienesta nodarbinātajiem, kuri nodrošina atbalsta izmaksu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem;
    • 0,8 miljoni eiro  piemaksu izmaksai Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes un Muitas pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos sabiedrības veselības apdraudējuma situācijā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu laikposmā no 2021. gada 1. marta līdz 2021. gada 30. jūnijam.
  • Valsts kancelejai  0,5 miljoni eiro:
    • 0,06 miljoni eiro, lai segtu SIA "Tet" izmaksas par saziņas nodrošināšanu un tīmekļa vietnes izveidi un 0,07 miljoni eiro Valsts administrācijas skolai;
    • 0,1 miljoni eiro, lai segtu izdevumus informatīvā tālruņa 8345 darbībai;
    • 0,3 miljoni eiro integrētās komunikācijas kampaņas īstenošanai 2021.gadā. 
  • Veselības ministrijai 447 miljoni eiro:
    • 13,9 miljoni eiro medicīnas aprīkojuma, aizsardzības līdzekļu, medikamentu,  vienreizējo materiālu iegādei,
    • 5,5 miljoni eiro piemaksām medicīnas darbiniekiem,
    • 1,3 miljoni eiro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības nodrošināšanai,
    • 29,1 miljoni eiro ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un laboratorisko izmeklējumu organizēšanai un veikšanai,
    • 2,1 miljoni eiro zāļu krājumiem, 0,3 miljoni eiro stipendiju apmēra un skaita palielināšanai,
    • 2,3 miljoni eiro laboratorisko izmeklējumu veikšanai,
    • 2,1 miljoni eiro veselības nozares kapacitātes stiprināšanai,
    • 1,6 miljoni eiro Covid-19 vakcīnu portfeļa pieejamības nodrošināšanai,
    • 1,1 miljoni eiro medikamenta Veclury pieejamības nodrošināšanai,
    • 4,2 miljoni eiro atbildīgo institūciju ārstniecības personām un pārējiem nodarbinātajiem virsstundu darba samaksai un piemaksām;
    • 7,0 miljoni eiro medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādei;
    • 7,1 miljoni eiro medikamenta Veclury (ar aktīvo vielu remdesivīrs) pieejamībai Covid-19 medikamentozās ārstēšanas procesā;
    • 0,4 miljoni eiro Vakcinācijas projekta biroja izveidei;
    • 7,1 miljoni eiro  ilglaicīgas negatīvās ietekmes uz sabiedrības psihisko veselību, ko rāda Covid -19 pandēmija, samazināšanai;
    • 138,4 miljoni eiro – piemaksām (128,0 miljoni eiro, t.sk. līdz 31.12.2020. 21,7 miljoni eiro un no 01.01.2021. līdz 30.09.2021. 106,3 miljoni eiro) un atvaļinājuma rezerves uzkrājumam atbilstoši aprēķinātājai piemaksu summai (10,4 miljoni eiro, t.sk. par 2020.gada novembri, decembri 1,8 miljoni eiro un no 01.01.2021. līdz 30.09.2021. 8,6 miljoni eiro) ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos sabiedrības veselības apdraudējuma situācijā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu;
    • 0,4 miljoni eiro SPKC kapacitātes stiprināšanai Covid-19 gadījumu efektīvai epidemioloģiskajai pārvaldīšanai;
    • 1,5 miljoni eiro vakcinācijas procesa pārvaldes IT risinājuma izveidei;
    • 40,3 miljoni eiro medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādei, operatīvā datu paneļa izveidei un piemaksām par observācijas gultām un intensīvās terapijas gultām;
    • 83,0 miljoni eiro Covid-19 testēšanas politikas mērķu sasniegšanai, veicinot esošās Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanu un savlaicīgu jaunu infekcijas vīrusu celmu vai paveidu agrīnu atklāšanu, pilnveidojot un attīstot vīrusa sekvencēšanas metodi;
    • 0,05 miljoni eiro miljoni eiro teorētisko un praktisko mācību ārstniecības personām par vakcināciju pret Covid -19 nodrošināšanai;
    • 3,0 miljoni eiro Covid -19 vakcīnu iegādei, ievadei un uzglabāšanai;
    • 4,1 miljoni eiro jaunu gultu izveidei un medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādei;
    • 26,8 miljoni eiro – ambulatorajiem (12,0 miljoni eiro), stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem (5,9 miljoni eiro), laboratoriskajiem izmeklējumiem (5,7 miljoni eiro), pacientu mājas aprūpei, transporta pakalpojumiem (0,1 miljoni eiro), piemaksām ārstniecības personām par individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošanu pacientu aprūpē ģimenes ārsta praksē (0,2 miljoni eiro) un dezinfekcijas, individuālo aizsardzības līdzekļu iegādei (2,9 miljoni eiro);
    • 1,2 miljoni eiro, lai nodrošinātu tālruņa numuru “8989” darbību;
    • 0,004 miljoni eiro, lai profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības pedagogiem un atbalsta personālam nodrošinātu vienreizēju piemaksu 300 eiro par papildu slodzi un palielināto darba apjomu obligātā mācību satura apguvei Covid-19 pandēmijas laikā;
    • 1,0 miljoni eiro, lai nodrošinātu nacionāla mēroga vakcinācijas kompleksu darbību un vakcinācijas punktu izveidi un uzturēšanu tirdzniecības centros, tirgos un sabiedriskās vietās;
    • 52,2 miljoni eiro – Covid-19  vakcīnas iegādei, loģistikai un ievadei (51,0 miljoni eiro), piemaksai ģimenes ārstiem par sasniegtajiem Covid-19 vakcinācijas aptveres rādītājiem (0,6 miljoni eiro), adrenalīna injekcijām (0,002 miljoni eiro), komunikācijas pasākumu nodrošināšanai saistībā ar vakcinēšanos (0,4 miljoni eiro) un  neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai personām vakcinācijas izraisīto komplikāciju (blakusparādību) gadījumos (0,2 miljoni eiro);
    • 6,1 miljoni eiro, lai kompensētu atbildīgajām institūcijām samaksu par ārstniecības personu un pārējo nodarbināto virsstundu darbu, kas saistīts ar Covid-19 jautājumu risināšanu un seku novēršanu;
    • 1,9 miljoni eiro rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai pēc pārslimota Covid-19;
    • 0,05 miljoni eiro, lai stabilizētu finanšu situāciju kultūras mantojuma iestādēs;
    • 0,2 miljoni eiro, lai nodrošinātu kombinēta monoklonālo antivielu preparāta REGN-CoV2 pieejamību Covid-19 ārstēšanas procesā;
    • 0,2 miljoni eiro, lai nodrošinātu personu ar pozitīviem Covid-19 testiem nogādāšanu uz dzīvesvietu vai uzturēšanās vietu vai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētajā tūristu mītņu sarakstā minētu tūristu mītni;
    • 1,4 miljoni eiro vakcinācijas aptveres palielināšanai, uzlabojot sabiedrības veselības drošību;
    • 0,01 miljoni eiro, lai nodrošinātu digitālā vakcinācijas sertifikāta ģenerēšanu personām, kurām ir tiesības uz vakcinācijas pret Covid-19 pakalpojumu Latvijā, bet kurām šī vakcinācija veikta ārvalstīs.
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai 34,607  miljoni eiro:
    • 0,007 miljoni eiro Bauskas novada pašvaldībai Bulgārijas valsts piederīgo uzturēšanai karantīnas režīmā līdz 08.11.20;
    • 0,1 miljoni eiro VRAA fizisko personu elektroniskās identifikācijas rīka “Vienotais pieteikšanās modulis” pilnveidošana vakcinācijas procesa nodrošināšanai pret Covid-19 infekciju;
    • 4,6 miljoni eiro, lai nodrošinātu nacionāla mēroga vakcinācijas kompleksu darbību;
    • 27,2 miljoni eiro augstas gatavības investīciju projektu īstenošanai pašvaldībām;
    • 0,08 miljoni eiro, lai stabilizētu finanšu situāciju kultūras mantojuma iestādēs;
    • 2,7 miljoni eiro augstas gatavības pašvaldību investīciju projektiem, kas saistīti ar izglītības iestāžu ventilācijas sistēmu uzlabošanu.
  • Zemkopības ministrijai 91,6 miljoni eiro:
    • 45,5 miljoni eiro lauksaimnieku atbalstam (izmaksa jūlijā),
    • 0,2 miljoni eiro stipendiju apmēra un skaita palielināšanai;
    • 45,5 miljoni eiro Covid-19 krīzes seku mazināšanai un kapacitātes stiprināšanai lauksaimniecībā;
    • 0,003 miljoni eiro individuālo konsultāciju apmaksai pedagogiem;
    • 0,04 miljoni eiro ūdeļu, citu Mustelidae dzimtas dzīvnieku un jenotsuņu novietnēs noņemto paraugu laboratoriskajai izmeklēšanai Covid-19 infekcijas ierosinātāja noteikšanai, kā arī dzīvnieku līķu sekcijai un iznīcināšanai no 2021. gada 1. marta līdz 31. decembrim;
    • 0,01 miljoni eiro, lai profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības pedagogiem un atbalsta personālam nodrošinātu vienreizēju piemaksu 300 eiro par papildu slodzi un palielināto darba apjomu obligātā mācību satura apguvei Covid-19 pandēmijas laikā;
    • 0,3 miljoni eiro, lai nodrošinātu notekūdeņu monitoringu Covid-19 un citu riska faktoru uzraudzībai un kontrolei.
  • 62. resors "Mērķdotācijas pašvaldībām" 17,4 miljoni eiro:
    • 5,8 miljoni eiro  piemaksas piešķiršanai pirmsskolas izglītības iestāžu un speciālās izglītības iestāžu pedagogiem un piemaksas piešķiršanai personām, kuras sniedz aukles pakalpojumus pirmsskolas izglītības iestādēs un speciālās izglītības iestādēs;
    • 11,6 miljoni eiro individuālo konsultāciju apmaksai pedagogiem;
    • 0,03 miljoni eiro, lai profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības pedagogiem un atbalsta personālam nodrošinātu vienreizēju piemaksu 300 eiro par papildu slodzi un palielināto darba apjomu obligātā mācību satura apguvei Covid-19 pandēmijas laikā.
  • 64. resors "Dotācija pašvaldībām" 5 miljoni, lai nodrošinātu vienreizēju papildu dotācijas piešķiršanu tām pašvaldībām, kurām izlīdzinātie ieņēmumi ir vismaz par 10 procentiem zemāki salīdzinājumā ar vidējiem izlīdzinātiem ieņēmumiem valstī un bezdarba līmenis ir augstāks par vidējo valstī. 

     

Valsts kontrolētajām kapitālsabiedrībām piešķirtais finansējums

Valsts kontrolētām kapitālsabiedrībām piešķirts finansējums caur pamatkapitālu kopā 628 miljoni eiro.

  • Finanšu institūcijai ALTUM rezerves kapitālā krīzes garantiju programmas finansēšanai un krīzes aizdevumu programmas finansēšanai 112 miljoni eiro.
  • Finanšu institūcijai ALTUM rezerves kapitālā krīzes garantiju programmas finansēšanai 40,6 miljoni eiro. 
  • „Latvijas Nacionālā opera un balets” pamatkapitāla palielināšanai 0,2 miljoni eiro. 
  • Satiksmes ministrijas kontrolētajām VAS “Latvijas Gaisa satiksme” pamatkapitāla palielināšanai 6 miljoni eiro, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” pamatkapitāla palielināšanai 35,2 miljoni eiro, AS “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanai 340 miljoni eiro un VAS “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitāla palielināšanai 32,4 miljoni eiro.
  • Veselības ministrijas kontrolētajām slimnīcām - Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai, Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai, Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai, Ģintermuižas slimnīcai un Strenču psihoneiroloģiskajai slimnīcai – 56,6  miljoni eiro.
  • VSIA "Rīgas Tūrisma un radošo industriju tehnikums" augstas gatavības projektu īstenošanai (mācību korpusa un darbnīcu korpusa pārbūve, dienesta viesnīcas ēkas pārbūve) pamatkapitāla palielināšanai 0,7 miljoni eiro.
  • VSIA, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja - 1,9 miljoni eiro. 
  • VSIA “Tiesu namu aģentūra” pamatkapitāla palielināšanai, lai īstenotu augstas gatavības projektu – Vienotas tiesu ekspertīžu iestādes izveidi 0,4 miljoni eiro. 
     
Ministriju pieprasītais un izlietotais finansējums

Covid 19

Piesakies vakcīnai:
  • Tīmekļvietnē manavakcina.lv
    • Lai pieteiktos uz konkrētu vakcinācijas laiku ārstniecības iestādē:
      • jāatver vietne manavakcina.lv (un jāaizpilda pieteikums vakcīnai, ja tas vēl nav aizpildīts);
      • jāizvēlas kalendārs no tām ārstniecības iestādēm, kas sniedz noteiktus pieraksta laikus, atzīmējot sev vēlamo laika intervālu;
      • jāsagaida sistēmas apstiprinājums (īsziņa /e-pasts);
      • jāierodas vakcinēties uz izvēlēto vietu un apstiprināto laiku.
  • Pa tālruni 8989 (t.sk. gadījumos, ja nepieciešama personas vakcinācija mājās, jo persona medicīnisku iemeslu dēl nevar ilgstoši atstāt savu dzīves vietu)
    • Tālruņa darba laiks: darba dienās 8.00 - 20.00; brīvdienās 9.00 - 18.00.
  • Sazinoties ārstniecības iestādēm, kas nodrošina vakcināciju pret Covid-19
  • Sazinoties ar  savu ģimenes ārstu
    • Lai uzzinātu, vai ģimenes ārsta praksē veiks vakcināciju, vai tikai veidos vakcinējamo pacientu sarakstu, jāsazinās ar ģimenes ārstu.
    • Ja ģimenes ārsts ir arī vakcinācijas pakalpojumu sniedzējs (to ģimenes ārsts varēs pats pateikt sarunas laikā), tad ģimenes ārsts veiks reģistrēšanu vakcīnai, kā arī vakcinācijas process pēc ģimenes ārsta uzaicinājuma notiks tur pat – ģimenes ārsta praksē.
    •  Saraksts ar ārstniecības iestāžu un ģimenes ārstu prakšu adresēm un kontaktinformāciju, kur var veikt vakcināciju pret Covid-19 pieejams kartē.

PIETEIKŠANĀS VAKCINĀCIJAI PERSONĀM NO 12 GADIEM.

Vairāk par vakcināciju pret Covid-19 uzzini sadaļā "Vakcinācija"!

Atbilde rediģēta 05.10.2021.

Veselība

Simptomu gadījumā Covid-19 testu var veikt bez maksas un bez ārsta nosūtījuma
 

Ja parādījušies slimības simptomi (akūtas elpceļu infekcijas pazīmes, paaugstināta temperatūra, ožas traucējumi, garšas izjūtas zudums u.c.), Covid-19 testu var veikt bez maksas un bez ārsta nosūtījuma. Testu veikt iespējams tikai ar iepriekšēju pierakstu.

Covid-19 analīžu nodošanai var pieteikties, zvanot uz: 
  • tālruni centralizētajam pierakstam Covid-19 analīžu veikšanai - 8303
  • Centrālo laboratoriju – 8330
  • E. Gulbja laboratoriju – 67801112
  • MFD Laboratoriju – 8313
  • NMS Laboratoriju – 67144015
  • Valsts zinātnisko institūtu "BIOR" – 28369560
  • “BIOCON” laboratoriju – 20006062
  • IvF RIGA Holding laboratoriju - 25444405
  • Kontaktu saraksts un Covid-19 analīžu nodošanas punktu darba laiks pieejams arī NVD mājaslapā.
Covid-19 analīžu nodošanai var pieteikties elektroniski:

Analīžu nodošanas vietas un informāciju par katru no tām iespējams atrast interaktīvā kartē: "Covid-19 analīžu nodošanas vietas Latvijā".

Covid-19 analīžu rezultāti pieejami E-veselības portālā, kā arī analīžu pakalpojumu sniedzēju mājaslapās. Lai rezultātus aplūkotu E-veselībā, jāatver interneta pārlūkprogrammā adrese www.eveseliba.gov.lv, jāizvēlas "Pieslēgties" un "Iedzīvotājs". Pēc autorizēšanās sistēmā analīžu rezultātu paziņojums būs skatāms sadaļā "Mani rezultāti".

Aicinām izmantot arī bezkontakta analīžu pieņemšanas/nodošanas iekārtas! Vairāk uzzini sadaļā "Kur veikt Covid-19 analīzes!"

Atbilde rediģēta 19.10.2021.

Veselība

Vakcinēties pret Covid-19  var no 12 gadu vecuma. 12- 17 veciem jauniešiem vakcinācija notiek ar Pfizer-BioNTech vakcīnu "Comirnaty" un Moderna vakcīnu "Spikevax". 

Pieteikties vakcinācijai var:

  •  Vietnē manavakcina.lv, ja personai ir internetbankas pilnā versija un iespēja autentificēt sevi portālā www.latvija.lv, izvēloties sev ērtu vakcinācijas vietu, datumu un laiku;
  • Zvanot pa tālruni 8989, izvēloties sev ērtu vakcinācijas vietu, datumu un laiku.
  • Piesakoties pie ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādē

Tirdzniecības centru vakcinācijas punktos iespējams doties arī bez iepriekšēja pieraksta, tikai pirms tam jāpārliecinās vai tur ir jauniešiem paredzētās vakcīnas.

Atbilde rediģēta 06.10.2021.

Veselība

Ja cilvēks ieguvis tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības pakalpojumus, tad vakcīnu varēs saņemt saskaņā ar valsts izstrādāto vakcinācijas plānu.

Valsts apmaksāta vakcinācija ir nodrošināta: 

  • ārzemniekiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā;
  • bezvalstniekiem, kuriem bezvalstnieka statuss piešķirts Latvijas Republikā;
  • bēgļiem vai personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss;
  • patvēruma meklētājiem.

Reģistrēties vakcinācijai var trīs veidos:

  • www.manavakcina.lv (nepieciešams Latvijas valsts personas kods, iespēja autentificēties www.latvija.lv ar internetbankas vai e-paraksta datiem),
  • pa bezmaksas tālruni 8989 (darba laiks 9.00-17.00 katru dienu, arī brīvdienās un svētku dienās),
  • zvanot uz konkrētu vakcinācijas iestādi.

Saraksts ar ārstniecības iestāžu un ģimenes ārstu prakšu adresēm un kontaktinformāciju, kur var veikt vakcināciju pret Covid-19 pieejams kartē. Informācija kartē ir mainīga un regulāri tiks papildināta, jo ģimenes ārstu iesaistīšanas vakcinācijas procesā notiek pakāpeniski.

Atbilde rediģēta 12.05.2021.

Veselība

Nē, otro vakcīnas devu saņemsiet turpat, kur pirmo. Tai nav papildus jāpiesakās.


Informāciju par nākamās devas datumu un laiku saņemsiet pirmās vakcinācijas reizē. Ja pirmā deva saņemta liela mēroga vakcinācijas centrā, tad otro devu arī saņemsiet turpat – Jums sūtīs atgādinājuma īsziņu pāris dienas pirms vakcinācijas datuma ar informāciju par to, kur un kad notiks otrās devas saņemšana.

 Ja Jums nav pieejama šāda informācija vai neesat to saņēmis, lūdzu, zvaniet vakcinācijas punktam, kur saņēmāt pirmo vakcīnas devu!

Gadījumā, ja vakcinācija veikta masu vakcinācijas centrā, vakcinācijas veicēju saraksts un to kontaktinformācija pieejama Nacionālā veselības dienesta tīmekļvietnē.

Atbilde rediģēta 17.06.2021.

Veselība

Persona tiek uzskatīta par vakcinētu pret Covid-19 šādos gadījumos:

  • Sākot ar 15. dienu pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas ar jebkuru citu Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīgu regulatoru reģistrētu vai Pasaules Veselības organizācijas atzītu vakcīnu atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai:
    • Comirnaty (Pfizer) (nepieciešamas 2 devas);

    • Spikevax  (ASV Nacionālais alerģiju un infekciju slimību institūts, Moderna) (nepieciešamas 2 devas);

    • Janssen (Johnson&Johnson) (nepieciešama 1 deva).

  • Sākot ar 22. dienu līdz 90. dienai pēc vakcīnas Vaxzevria (AstraZeneca)* 1. devas saņemšanas:
    • lai persona varētu tikt uzskatīta par vakcinētu pret Covid-19 arī trīs mēnešus pēc 1. devas saņemšanas, tai ir jāveic balstvakcinācija līdz 90. dienai;
    • pēc pabeigtas vakcinācijas personai turpinās vakcinētas personas statuss, bet, ja līdz 90. dienai nav veikta balstvakcinācija, personu vairs nevar uzskatīt par vakcinētu.

*Ceļošanas nolūkiem nepieciešamas divas devas + 14 pilnas dienas

Atbilde rediģēta 16.07.2021.

Veselība

Visbiežāk Latvijā ir saņemti ziņojumi par galvenokārt jau zināmām iespējamām organisma reakcijām pēc vakcinācijas, proti, paredzētām blakusparādībām, kas norādītas vakcīnas lietošanas instrukcijā.

Lai veidotu aizsardzību pret koronavīrusu, Covid-19 vakcīnas stimulē vakcinētā cilvēka organisma imūnsistēmu, kā rezultātā daļai cilvēku, viņu organisma īpatnības dēļ, var rasties sagaidāmas reakcijas jeb paredzētas blakusparādības:

  • reakcija vakcīnas injekcijas vietā (apsārtums, pietūkums un sāpes vakcīnas injekcijas vietā),
  • paaugstināta temperatūra,
  • drebuļi un nogurums.

Plašāka informācija par vakcinācijas blakusparādībām SPKC tīmekļvietnē. 

Atbilde rediģēta 28.07.2021.

Veselība

Nē, tests pirms vakcinācijas nav jāveic. Tomēr iesakām pirms vakcinācijas sazināties ar ārstu, ja radušies aizdomīgi saslimšanas simptomi, lai šādā gadījumā noskaidrotu vai tests tik tiešām nav nepieciešams.


Pat ja vakcinācijas brīdī cilvēks ir inficējies ar Covid-19, vakcīna nepastiprina saslimšanas simptomus un nekaitē veselībai arī, tad ja saslimšana norit smagi.

Atbilde rediģēta 17.06.2021.

Veselība

Vakcinācijas informācijas sistēmā par vakcinējamo personu iekļauj tikai vispārīgus datus, kas nepieciešami personas identificēšanai un veiksmīgai vakcinācijas procesa norisei.

Lai noteiktu personas tiesības saņemt valsts apmaksātu vakcīnu pret Covid-19, salīdzinot šos datus ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārziņā esošo veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzi, tiek ievākta šāda informācija:

  • vārds, uzvārds;
  • personas kods (identifikācijas numurs);
  • dzimšanas datums;
  • dzimums;
  • piederība prioritāri vakcinējamo personu grupai;
  • veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzi;
  • vēlamā vakcinēšanās ģeogrāfiskā vieta;
  • personas kontaktinformācija: tālrunis un e-pasts;
  • faktiskā dzīvesvietas adrese (ja nepieciešama izbraukuma vakcinācija).

Lai veidotu prioritāri vakcinējamo personu sarakstu nodošanai ārstniecības iestādēm, kuras veiks vakcināciju, tiek ievākta šāda informācija:

  • par personas izteiktu vēlmi vakcinēties pret Covid-19;
  • par pierakstu vakcinācijai pret Covid-19 (laiks un vakcinācijas veikšanas vieta).

Personas datiem piekļūt var tikai NVD  (tai skaitā lai reģistrētu vakcinācijas pieteikumu pa vienoto tālruņa numuru 8989), Slimību profilakses un kontroles centrs, kā arī ārstniecības iestāde, kura veic vakcināciju.

Vakcinācijas informācijas sistēmā iekļautās ziņas glabā:

  • trīs gadus pēc personas vakcinācijas pabeigšanas brīža attiecībā uz datiem par vakcinācijas faktu;
  • līdz personas vakcinācijas pabeigšanas brīdim attiecībā uz datiem, kas saistīti ar vakcinācijas pieraksta faktu, bet ne ilgāk kā vienu gadu no brīža, kad persona pieteikusies vakcinācijai.
  • vakcinācijas informācijas sistēmā iekļautie dati pēc to glabāšanas termiņa beigām tiek anonimizēti.

Atbilde rediģēta 22.04.2021.

Veselība

Lai vakcīnas pret Covid-19 varētu izplatīt Eiropas Savienībā (ES), neatkarīgi no valsts ražotājam ir jāiesniedz pieteikums izstrādātās vakcīnas izvērtēšanai Eiropas Zāļu aģentūrā (EZA).

Ja iesniegtā vakcīna atbilst EZA standartiem (veikti nepieciešamie klīniskie pētījumu u.c.), vakcīna tiek reģistrēta un to var izplatīt ES dalībvalstu iedzīvotājiem, tostarp Latvijai. Pagaidām neviena vakcīna no Ķīnas reģistrācijai EZA nav pieteikta.


EZA marta sākumā ir uzsākusi Krievijas Gamaleja nacionālā epidemioloģijas un mikrobioloģijas centra izstrādātās Covid-19 vakcīnas Sputnik V (Gam-COVID-Vac) paātrināto vērtēšanu. Vērtēšanas pieteikuma iesniedzējs ES ir R-Pharm Germany GmbH.

Vairāk uzzini SPKC tīmekļvietnē!

Atbilde rediģēta 22.04.2021.

Veselība

Atsauce uz pirmavotu

Finanšu ministrija

Atvērt mājaslapu