Pārlekt uz galveno saturu
Covid-19 aktualitātes

Piešķirto līdzekļu sadalījums un izlietojums

Lapa tika atjaunota: 23.10.2020

Lai nodrošinātu iespēju sabiedrībai iepazīties ar valsts budžeta finanšu līdzekļu izlietojumu Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai, šeit katru nedēļu tiks atjaunota informācija par visu ministriju un padotības iestāžu pieprasītā finansējuma izlietojumu, tā mērķiem un saņēmēju. Par publicētās informācijas saturu atbild ministrijas.

Kopējie līdzekļi, kas piešķirti papildus saistībā ar Covid-19 izplatību 2020.gadā, ir 1 020 197 045 eiro. Piešķirtā summa veidojas no ministriju prognozētiem aprēķiniem, cik liels finansējums nozarei nepieciešams Covid-19 seku mazināšanas pasākumiem.

Ministriju finanšu līdzekļu izlietojuma tabulās (zemāk sadaļā) redzams faktiski pieprasītais līdzekļu daudzums un to izlietojums.

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" līdz 2020. gada 23. oktobrim ir piešķirti 520,6 miljoni eiro.

Piešķirtais finansējums
  • Aizsardzības ministrijai 45,7 miljoni eiro individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādei un transportēšanai.
  • Ārlietu ministrijai 0,2 miljoni eiro informācijas un komunikāciju tehnoloģiju funkcionalitātes nodrošināšanai. 
  • Ekonomikas ministrijai 121,9 miljoni eiro, tai skaitā 0,8 miljoni eiro repatriācijas izmaksu segšanai tūrisma operatoriem, 50 miljoni eiro alternatīvo ieguldījumu fonda finansēšanai, 0,4 miljoni eiro paaugstinātas energoefektivitātes daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tipveida būvprojektu izstrādei, 70,2 miljoni eiro eksportējošiem nodokļu maksātājiem un atbalstam tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicējiem, 0,1 miljoni eiro ieguldījumiem cilvēkkapitālā un 0,3 miljoni eiro energoresursu informācijas sistēmas izstrādei un datortehnikas nomaiņai.
  • Iekšlietu ministrijai 1,4 miljoni eiro – 0,9 miljoni eiro piemaksu nodrošināšanai par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, aizsardzības līdzekļu iegādei un dalībai ES novērošanas misijā Gruzijā (EUMM Georgia), 0,04 miljoni eiro Ieceļotāju uzskaites kontroles sistēmas izstrādei, 0,2 miljoni eiro papildu drošības pasākumiem Covid-19 izplatības mazināšanai un 0,1 miljoni eiro inovatīvu tehnoloģiju ilgtspējīgai attīstībai, 0,07 miljoni eiro Covid-19 ierobežojošo pasākumu virsstundu darba apmaksai.
  • Izglītības un zinātnes ministrijai 20,3 miljoni eiro - 0,6 miljoni eiro attālināta mācību procesa nodrošināšanai, 5 miljoni eiro valsts pētījumu programmas izveidei, 5 miljoni eiro atbalstam sporta nozarei, 1,4 miljoni eiro stipendiju apmēra un skaita palielināšanai, 1,6 miljoni eiro līdzfinansējums pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmām, 2,5 miljoni eiro  vienotas akadēmiskās un zinātniskās karjeras sistēmas reformas ieviešanai un 0,2 miljoni eiro tehnoloģisko resursu nodrošināšanai, 4,0 miljoni eiro tehnoloģiskajam nodrošinājumam vispārējās izglītības iestādēs.
  • Kultūras ministrijai 21,6 miljoni eiro, tai skaitā 10,6 miljoni eiro, lai stabilizētu finanšu situāciju KM kapitālsabiedrībās, Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Nacionālajā arhīvā, muzejos un Valsts kultūrkapitāla fondam. 9,8 miljoni eiro kultūras piedāvājuma sabiedrībai attīstīšanai un jaunu Latvijas filmu ražošanai, 0,4 miljoni eiro investīcijām kultūras infrastruktūrā, 0,1 miljoni eiro stipendiju apmēra un skaita palielināšanai, 0,7 miljoni eiro attālinātā mācību procesa nodrošināšanai.
  • Labklājības ministrijai 56,5 miljoni eiro sociālo pabalstu izmaksai caur Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un pašvaldībām (tai skaitā pašvaldības pabalsta daļējai segšanai 2,2 miljoni eiro, vecāku pabalsta izmaksu turpināšanai 10,6 miljoni eiro, piemaksām par apgādībā esošu bērnu 6,3 miljoni eiro, bezdarbnieka palīdzības pabalstam 30,3 miljoni eiro, jaunā speciālista pabalstam 6,6 miljoni eiro, Covid-19 izplatības novēršanai valsts sociālās aprūpes centros 0,5 miljoni eiro).
  • Mediju atbalstam 2,3 miljoni eiro caur Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi un Sabiedrības integrācijas fondu.
  • Satiksmes ministrijai 108,6 miljoni eiro, tai skaitā 75 miljoni eiro projektu īstenošanai autoceļu jomā, 6,3 miljoni eiro zaudējumu kompensēšanai reģionālas nozīmes pārvadājumos ar autobusiem un vilcieniem, 27,2 miljoni eiro izdevumu kompensēšanai par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pasažieru pārvadājumiem un avansa maksājumam dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam.
  • Tieslietu ministrijai 0,3 miljoni eiro – 0,2 miljoni eiro reliģiskajām savienībām (baznīcām), 0,08 miljoni eiro Ieslodzījuma vietu pārvaldes nodarbinātajiem piemaksu nodrošināšanai un 0,02 miljoni eiro Latvijas Zvērinātu notāru padomei servera iegādei.
  • Valsts ieņēmumu dienestam dīkstāves pabalstu izmaksai 54,1 miljoni eiro.
  • Valsts kancelejai 0,1 miljoni eiro - 0,06 miljoni eiro, lai segtu SIA "Tet" izmaksas par saziņas nodrošināšanu un tīmekļa vietnes izveidi un 0,07 miljoni eiro Valsts administrācijas skolai.
  • Veselības ministrijai 42,0 miljoni eiro – 13,9 miljoni eiro medicīnas aprīkojuma, aizsardzības līdzekļu, medikamentu,  vienreizējo materiālu iegādei, 5,5 miljoni eiro piemaksām medicīnas darbiniekiem, 1,3 miljoni eiro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības nodrošināšanai, 9,2 miljoni eiro ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un laboratorisko izmeklējumu organizēšanai un veikšanai*, 2,1 miljoni eiro zāļu krājumiem, 0,3 miljoni eiro stipendiju apmēra un skaita palielināšanai, 2,3 miljoni eiro laboratorisko izmeklējumu veikšanai, 2,1 miljoni eiro veselības nozares kapacitātes stiprināšanai, 1,6 miljoni eiro Covid-19 vakcīnu portfeļa pieejamības nodrošināšanai, 1,1 miljoni eiro medikamenta Veclury pieejamības nodrošināšanai, 2,6 miljoni eiro Covid-19 vakcīnas iegādei.
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai 0,007 miljoni eiro Bauskas novada pašvaldībai Bulgārijas valstspiederīgo uzturēšanai karantīnas režīmā.
  • Zemkopības ministrijai lauksaimnieku atbalstam 45,5 miljoni eiro (izmaksa jūlijā), 0,2 miljoni eiro stipendiju apmēra un skaita palielināšanai.
 
Valsts kontrolētajām kapitālsabiedrībām piešķirtais finansējums

Valsts kontrolētām kapitālsabiedrībām piešķirts finansējums caur pamatkapitālu kopā 499,5 miljoni eiro

  • Finanšu institūcijai ALTUM rezerves kapitālā krīzes garantiju programmas finansēšanai un krīzes aizdevumu programmas finansēšanai 100 miljoni eiro.
  • Finanšu institūcijai ALTUM rezerves kapitālā krīzes garantiju programmas finansēšanai 40 miljoni eiro.
  • Satiksmes ministrijas kontrolētajām VAS “Latvijas Gaisa satiksme” pamatkapitāla palielināšanai 6 miljoni eiro, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” pamatkapitāla palielināšanai 49,9 miljoni eiro, AS “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanai 250 miljoni eiro un VAS “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitāla palielināšanai 32,4 miljoni eiro.
  • Veselības ministrijas kontrolētajām slimnīcām - Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai, Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai un Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai - 21,2 miljoni eiro.
 
Ministriju pieprasītais un izlietotais finansējums

 

Valsts budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2020. gadā pieejamais finansējums kopā ir 641,8 miljoni eiro:

  • 23,5 milj. eiro paredzēti apstiprinātajā likumā "Par valsts budžetu 2020.gadam";
  • par 300 milj. eiro palielināta apropriācija Covid-19 seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem;
  • 1,5 milj. eiro pārdalīti no visiem resoriem no izdevumiem komandējumiem;
  • par 300 milj. eiro palielināta apropriācija Covid-19 seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem;
  • 4,1 milj. eiro pārdalīts no Izglītības un zinātnes ministrijas plānotajiem izdevumiem Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku nodrošināšanai;
  • 0,4 milj. eiro pārdalīti no Ekonomikas ministrijas valsts pētījumu programmas enerģētikā;
  • 0,5 milj. eiro pārdalīti no Labklājības ministrijas apakšprogrammām;
  • 0,1 milj. eiro pārdalīts no Valsts kancelejas programmas;
  • 0,7 milj. eiro pārdalīti no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programmas;
  • 0,3 milj. eiro pārdalīti no Izglītības un zinātnes ministrijas programmām;
  • 0,6 milj. eiro pārdalīti no Ekonomikas ministrijas programmas;
  • 1,8 milj. eiro pārdalīti no Kultūras ministrijas programmām;
  • 0,3 milj. eiro pārdalīti no Iekšlietu ministrijas programmām;
  • par 7,9 milj. eiro palielināta apropriācija no 2020. gada faktiskajiem ieņēmumiem no noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas, kas pārsniedz likumā "Par valsts budžetu 2020. gadam" plānoto apmēru;
  • 0,01 milj. eiro pārdalīti no Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes.

Budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atlikums uz 2020. gada 15. oktobri, ņemot vērā pārdalīto saskaņā ar Finanšu ministrijas rīkojumiem un akceptēto Ministru kabinetā ir  101,3 miljoni eiro. 

Biežāk uzdotie jautājumi

Ievērojot 2 metru distanci starp personām, pulcēties atļauts:

  • privātos pasākumos telpās līdz 10 cilvēkiem, ārpus telpām - līdz 100 cilvēkiem;
  • publiskos pasākumos līdz 500 cilvēkiem telpās, neatkarīgi no telpu izmēra, taču vienlaikus pulcējot ne vairāk kā 50% no kopējā iespējamā cilvēku skaita telpā un ievērojot to, ka vienai personai jānodrošina 3 m2. Turklāt telpās drīkst notikt tikai tādi pasākumi, kuros ir fiksētas, personalizētas sēdvietas;
  • līdz 1000 cilvēku ārā, nodrošinot publiski pieejamu informāciju par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu pasākuma norises vai saimniecisko pakalpojuma sniegšanas vietā
  • aizliegts organizēt pasākumus ārtelpās, kuros piedalās vairāk par 300 dalībniekiem un notiek personu aktīva pārvietošanās (piemēram, nūjošana, skriešana, t. sk. maratoni)

Aktuālā informācija par citiem ierobežojumiem, kas spēkā no 24. oktobra, pieejama sadaļā "Kopsavilkums"

Atbilde rediģēta 23.10.2020.

Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas pamatprincipi visos gadījumos ir apmeklētāju informēšana, distancēšanās, higiēnas prasību ievērošana un personiskās veselības novērtēšana.

Tāpēc arī tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem turpmākajā darbībā jāievēro šādi Covid-19 ierobežošanas pamatprincipi: 

  • apmeklētājiem un darbiniekiem jālieto sejas maksas
  • apmeklētāju informēšana par piesardzības prasībām; 
  • distancēšanās vismaz 2 metri;
  • vismaz 3 m2 vienai personai; 
  • dezinfekcijas līdzekļu pieejamība roku un virsmu tīrībai; 
  • personas (darbinieku) veselības stāvokļa uzraudzība.

Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējam sabiedriskās ēdināšanas vietā papildu jānodrošina, ka:

  • publiski pieejamā platība uz vienu apmeklētāju iekštelpās ir ne mazāka kā 3 m2;
  • tiek ievērota 2 m distance starp galdiņiem, ja starp tiem nav izveidota norobežojoša siena;
  • iekštelpās pie viena galdiņa neatrodas vairāk par 4 apmeklētājiem, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi;
  • galda piederumu, trauku komplektu un salvešu izsniegšana notiek katram apmeklētājam individuāli;
  • pēc katra apmeklētāja ēdienreizes tiek veikta galdiņu dezinfekcija;
  • apmeklētājiem redzamās vietās (vismaz pie ieejas un kases) ir izvietota skaidri salasāma publiski pieejama informācija, tai skaitā svešvalodā, par maksimāli pieļaujamo personu skaitu, kas vienlaikus var atrasties pakalpojuma sniegšanas vietā;
  • sabiedriskās ēdināšanas vietas darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 24.00.

Sejas maska jālieto:

  • sabiedriskajā transportā;
  • taksometros pasažieriem un vadītājam, ja nav izveidota cita veida speciāla barjera, piemēram, sieniņa;
  • autoostās, dzelzceļa stacijās, ostās un lidostā;
  • veikalā, aptiekā, pastā, degvielas uzpildes stacijās un citās tirdzniecības vietās iekštelpās;
  • muzejā, bibliotēkā, izstāžu zālēs, koncertzālēs, kinoteātros un līdzīgās vietās, ja tur nenotiek pasākums ar personalizētām sēdvietām;
  • baznīcās;
  • ārstniecības iestādēs;
  • jebkurā citā sabiedriskā vietā;
  • sniedzot un saņemot pakalpojumus;
  • apmeklējot pasākumus, kur jāatrodas personalizētās, fiksētās vietās.

Sejas maska neaizvieto distancēšanos un dezinfekciju.

Sejas masku var nelietot:

  • bērni līdz 13 gadu vecumam (sākot no 13 gadu vecuma maska ir jālieto), jo svarīgi ir masku valkāt pareizi;
  • medicīnisku iemeslu dēļ, piemēram, ja personai kustību traucējumu dēļ ir apgrūtināta maskas uzlikšana vai personai ir psihiskās veselības traucējumi. 

Vairāk par sejas masku lietošanu uzzini Veselības ministrijas tīmekļvietnē!

Atbilde rediģēta 23.10.2020.

  • Pirms uzliec un noņem sejas masku, nomazgā vai dezinficē rokas.
  • Sejas maskai pilnībā jānosedz seja no deguna līdz zodam un labi jāpieguļ sejai (deguns nedrīkst būt ārpus maskas).
  • Neaiztiec sejas masku un seju ar nemazgātām rokām.
  • Pēc sejas maskas izmantošanas, ieliec to maisiņā, nevis kabatā vai somā.
  • Ja maska ir no auduma, pēc katras lietošanas izmazgā to vismaz 60`C temperatūrā.
  • Vienreizlietojamo masku neizmanto atkārtoti – tā jāizmet, vispirms ieliekot maisiņā.
  • Ja sejas maska kļūst mitra, tā jānomaina ar citu – tīru un sausu.
  • Sejas masku nedrīkst noņemt daļēji (piemēram, novilkt uz zoda vai kakla) un pēc tam lietot atkārtoti.
  • Noņemot sejas masku, nepieskaries tās priekšpusei.

Noskaties video, kā pareizi lietot sejas masku!

Atbilde rediģēta 20.10.2020.

Personām, kuras ir atgriezušies no tā saucamajām “sarkanajām” un “dzeltenajām” valstīm (valstu saraksts), jāievēro 10 dienu pašizolācija.

Savukārt mājas karantīna jāievēro 10 dienas kopš brīža, kad pēdējo reizi bija ciešs kontakts ar saslimušo. Mājas karantīnu kontaktpersonas var pārtraukt veicot testu 10. dienā un saņemot negatīvu rezultātu. Ja persona dzīvo kopā ar saslimušo, tad 10 dienu atskaite sākas no dienas, kad slimnieks izveseļojies.

Atbilde ir rediģēta 05.10.2020.

Papildus drošībai ārstniecības personas, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju darbinieki, izglītības iestāžu un bērnu dārzu darbinieki, kuriem ikdienā ir cieši kontakti attiecīgi ar pacientiem, klientiem un bērniem, pēc izbraukšanas no tā sauktās sarkanās vai dzeltenās valsts pašizolāciju varēs ievērot tikai 10 dienas, ja astotajā dienā būs veikuši Covid-19 testu un tas būs negatīvs. Ja darbinieks testu neveic, pašizolācija jāievēro 14 dienas.

Atbilde ir pievienota 17.09.2020.

Latvijā var ieceļot, ievērojot Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) izstrādātās vadlīnijas. Ceļojot no valstīm, kur 14 dienu kumulatīvais COVID-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 82,7, jāievēro 10 dienu pašizolācija.
Valstu saraksts, no kurām ieceļojot Latvijā jāievēro 10 dienu pašizolācija, atrodams SPKC mājaslapas sadaļā “Valstu saslimstības rādītāji ar COVID-19”.
Ja persona ierodas no “drošās” valsts, bet tranzītā caur “nedrošo valsti”, tad pašizolācija ir jāievēro, līdz ar to, lai izvairītos no nepieciešamības ievērot pašizolāciju, jāizvēlas cits atgriešanās maršruts.
Pašizolācija nosaka uzturēšanos pašizolācijas vietā, nepakļaujot citas personas inficēšanās riskam, neveidot tiešus kontaktus ar citiem (neuzņem viesus, nedodies ciemos, uz darbu, sabiedriskām vietām, kur uzturas daudz cilvēku, izņemot veikala apmeklējumu un nokļūšanu dzīvesvietā vai citā uzturēšanās vietā uzreiz pēc ierašanās Latvijā, lietojot mutes un deguna aizsegu).
Vairāk par rīcību, iebraucot Latvijā, tai skaitā pašizolāciju, atrodams SKPC mājaslapas sadaļā “Ja atgriezies/iebrauc Latvijā”.

Atbilde ir rediģēta 02.10.2020.

Ceļojot no valstīm, kur 14 dienu kumulatīvais COVID-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 82,7, jāievēro 10 dienu pašizolācija. Valstu saraksts, no kurām ieceļojot Latvijā jāievēro 10 dienu pašizolācija, atrodams Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapas sadaļā “Valstu saslimstības rādītāji ar COVID-19”.

No 16. jūlija visiem starptautisko pārvadājumu pasažieriem pirms ieceļošanas Latvijā būs jāiesniedz pārvadātājam aizpildīta anketa, norādot pēdējo 14 dienu laikā apmeklētās valstis, kontaktinformāciju un izvēlēto adresi, kur paredzēts aizvadīt divu nedēļu pašizolācijas laiku, ja tāda būs nepieciešama, un apliecinot, ka ievēros valstī noteiktos epidemioloģiskās drošība pasākumus. Informācija par pasažieriem, kuri ir bijuši Covid-19 plaši skartās valstīs, tiks nodota Valsts policijai pašizolācijas kontrolei, bet par pārējiem pasažieriem – Slimību profilakses un kontroles centram, lai nepieciešamības gadījumā operatīvi apzinātu iespējamās kontaktpersonas.

Vairāk par rīcību iebraucot Latvijā SKPC mājaslapas sadaļā “Ja atgriezies/iebrauc Latvijā”.

Pašizolācijas neievērošana darba vietā un darba laikā

Izņēmumi pieļaujami tiem ārvalstu iedzīvotājiem no riska valstīm, kuru:

  • ierašanās Latvijā nepieciešama Latvijas komersantu saistību izpildei (var netikt piemērota pašizolācija darba pienākumu veikšanas laikā un vietā) (uzzini vairāk!)
  • ierašanās Latvijā nepieciešama kultūras pakalpojumu un publisko pasākumu rīkošanai (uzzini vairāk!)
  • ierašanās mērķis Latvijā ir dalība starptautiskos sporta pasākumos (uzzini vairāk!)

Atbilde ir rediģēta 02.10.2020.

Atsauce uz pirmavotu

Finanšu ministrija