Pārlekt uz galveno saturu
Latvijas Republikas teritorijā no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 7. februārim ir izsludināta ārkārtējā situācija

Piešķirto līdzekļu sadalījums un izlietojums

Lapa tika atjaunota: 06.01.2021

Lai nodrošinātu iespēju sabiedrībai iepazīties ar valsts budžeta finanšu līdzekļu izlietojumu Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai, šeit katru nedēļu tiks atjaunota informācija par visu ministriju un padotības iestāžu pieprasītā finansējuma izlietojumu, tā mērķiem un saņēmēju. Par publicētās informācijas saturu atbild ministrijas.

Kopējie līdzekļi, kas piešķirti papildus saistībā ar Covid-19 izplatību 2020.gadā, ir 1 066,3 miljoni eiro. Piešķirtā summa veidojas no ministriju prognozētiem aprēķiniem, cik liels finansējums nozarei nepieciešams Covid-19 seku mazināšanas pasākumiem.

Ministriju finanšu līdzekļu izlietojuma tabulās (zemāk sadaļā) redzams faktiski pieprasītais līdzekļu daudzums un to izlietojums.

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2020. gada 17. decembrim ir piešķirti 564,0 miljoni eiro.

Piešķirtais finansējums
  • Aizsardzības ministrijai 39,7 miljoni eiro individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādei un transportēšanai.
  • Ārlietu ministrijai 0,2 miljoni eiro informācijas un komunikāciju tehnoloģiju funkcionalitātes nodrošināšanai. 
  • Ekonomikas ministrijai 88,4 miljoni eiro - 0,8 miljoni eiro repatriācijas izmaksu segšanai tūrisma operatoriem, 25 miljoni eiro alternatīvo ieguldījumu fonda finansēšanai, 0,4 miljoni eiro paaugstinātas energoefektivitātes daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tipveida būvprojektu izstrādei, 59,2 miljoni eiro eksportējošiem nodokļu maksātājiem un atbalstam tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicējiem, 0,1 miljoni eiro sabiedrības informēšanas kampaņai un absolventu monitoringam, 0,3 miljoni eiro energoresursu informācijas sistēmas izstrādei un datortehnikas nomaiņai; 2,4 miljoni eiro aizdevumu procentu likmju subsīdijām.
  • Iekšlietu ministrijai 2,1 miljoni eiro – 0,9 miljoni eiro piemaksu nodrošināšanai par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, aizsardzības līdzekļu iegādei un dalībai ES novērošanas misijā Gruzijā (EUMM Georgia), 0,04 miljoni eiro Ieceļotāju uzskaites kontroles sistēmas izstrādei, 0,2 miljoni eiro papildu drošības pasākumiem Covid-19 izplatības mazināšanai un 0,1 miljoni eiro inovatīvu tehnoloģiju ilgtspējīgai attīstībai, 0,07 miljoni eiro Covid-19 ierobežojošo pasākumu virsstundu darba apmaksai, 0,7 miljoni eiro piemaksu nodrošināšanai.
  • Izglītības un zinātnes ministrijai 20,3 miljoni eiro - 0,6 miljoni eiro attālināta mācību procesa nodrošināšanai, 5 miljoni eiro valsts pētījumu programmas izveidei, 5 miljoni eiro atbalstam sporta nozarei, 1,4 miljoni eiro stipendiju apmēra un skaita palielināšanai, 1,6 miljoni eiro līdzfinansējums pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmām, 2,5 miljoni eiro  vienotas akadēmiskās un zinātniskās karjeras sistēmas reformas ieviešanai un 0,2 miljoni eiro tehnoloģisko resursu nodrošināšanai, 4,0 miljoni eiro tehnoloģiskajam nodrošinājumam vispārējās izglītības iestādēs.
  • Kultūras ministrijai 21,3 miljoni eiro -10,6 miljoni eiro, lai stabilizētu finanšu situāciju KM kapitālsabiedrībās, Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Nacionālajā arhīvā, muzejos un Valsts kultūrkapitāla fondam. 9,6 miljoni eiro kultūras piedāvājuma sabiedrībai attīstīšanai un jaunu Latvijas filmu ražošanai, 0,2 miljoni eiro investīcijām kultūras infrastruktūrā, 0,1 miljoni eiro stipendiju apmēra un skaita palielināšanai, 0,7 miljoni eiro attālinātā mācību procesa nodrošināšanai.
  • Labklājības ministrijai 64,6 miljoni eiro - 35,8 milj. eiro sociālo pabalstu izmaksai caur VSAA un pašvaldībām (tai skaitā pašvaldības pabalsta daļējai segšanai 0,6 miljoni eiro, vecāku pabalsta izmaksu turpināšanai 4,1 miljoni eiro, piemaksām par apgādībā esošu bērnu 3,3 miljoni eiro, bezdarbnieka palīdzības pabalstam 25,2 miljoni eiro, jaunā speciālista pabalstam 0,2 miljoni eiro, Covid-19 izplatības novēršanai valsts sociālās aprūpes centros 0,5 miljoni eiro), 0,002 miljoni eiro stipendiju apmēra un skaita palielināšanai, slimības pabalsta izmaksām 1,9 miljoni eiro; 17,8 milj. eiro lai novērstu Covid-19 izplatības seku negatīvo ietekmi uz slimības pabalsta izdevumiem, 10,5 milj. eiro vienreizējo slimības palīdzības pabalstu par 14 kalendārajām dienām laikposmā no 2020.gada 30.novembra līdz 2020.gada 31.decembrim izmaksai, 0,5 milj. eiro piemaksu pie dīkstāves atbalsta 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums, izmaksai.
  • Mediju atbalstam 2,3 miljoni eiro caur Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi un Sabiedrības integrācijas fondu.
  • Satiksmes ministrijai 118,0 miljoni eiro, tai skaitā 75 miljoni eiro projektu īstenošanai autoceļu jomā, 6,3 miljoni eiro zaudējumu kompensēšanai reģionālas nozīmes pārvadājumos ar autobusiem un vilcieniem, 27,2 miljoni eiro izdevumu kompensēšanai par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pasažieru pārvadājumiem un avansa maksājumam dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, 9,4 miljoni eiro reģionālās nozīmes pārvadājumu zaudējumu kompensācijai, 0,03 miljoni eiro mobilo sakaru operatoru izdevumu kompensācijai.
  • Tieslietu ministrijai 0,7 miljoni eiro - 0,2 miljoni eiro reliģiskajām savienībām (baznīcām), 0,08 miljoni eiro Ieslodzījuma vietu pārvaldes nodarbinātajiem piemaksu nodrošināšanai un 0,02 miljoni eiro Latvijas Zvērinātu notāru padomei servera iegādei; 0,4 miljoni eiro Valsts probācijas dienesta nodarbinātajiem.
  • Valsts ieņēmumu dienestam 94,6 milj. eiro dīkstāves pabalstu izmaksai  un algu subsīdijām 40,6 milj. eiro.
  • Valsts kancelejai 0,1 miljoni eiro - 0,06 miljoni eiro, lai segtu SIA "Tet" izmaksas par saziņas nodrošināšanu un tīmekļa vietnes izveidi un 0,07 miljoni eiro Valsts administrācijas skolai.
  • Veselības ministrijai 66,0 miljoni eiro – 13,9 miljoni eiro medicīnas aprīkojuma, aizsardzības līdzekļu, medikamentu,  vienreizējo materiālu iegādei, 5,5 miljoni eiro piemaksām medicīnas darbiniekiem, 1,3 miljoni eiro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības nodrošināšanai, 29,1 miljoni eiro ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un laboratorisko izmeklējumu organizēšanai un veikšanai, 2,1 miljoni eiro zāļu krājumiem, 0,3 miljoni eiro stipendiju apmēra un skaita palielināšanai, 2,3 miljoni eiro laboratorisko izmeklējumu veikšanai, 2,1 miljoni eiro veselības nozares kapacitātes stiprināšanai, 1,6 miljoni eiro Covid-19 vakcīnu portfeļa pieejamības nodrošināšanai, 1,1 miljoni eiro medikamenta Veclury pieejamības nodrošināšanai, 2,6 miljoni eiro Covid-19 vakcīnas iegādei, 4,2 miljoni eiro atbildīgo institūciju ārstniecības personām un pārējiem nodarbinātajiem virsstundu darba samaksai un piemaksām.
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai 0,007 miljoni eiro Bauskas novada pašvaldībai Bulgārijas valstspiederīgo uzturēšanai karantīnas režīmā.
  • Zemkopības ministrijai lauksaimnieku atbalstam 45,7 miljoni eiro, (izmaksa jūlijā), 0,2 miljoni eiro stipendiju apmēra un skaita palielināšanai.
 
Valsts kontrolētajām kapitālsabiedrībām piešķirtais finansējums

Valsts kontrolētām kapitālsabiedrībām piešķirts finansējums caur pamatkapitālu kopā 522,3 miljoni eiro

  • Finanšu institūcijai ALTUM rezerves kapitālā krīzes garantiju programmas finansēšanai un krīzes aizdevumu programmas finansēšanai 100 miljoni eiro.
  • Finanšu institūcijai ALTUM rezerves kapitālā krīzes garantiju programmas finansēšanai 20,0 miljoni eiro. 
  • Finanšu institūcijai ALTUM rezerves kapitālā krīzes garantiju programmas finansēšanai 22,6 miljoni eiro.
  • „Latvijas Nacionālā opera un balets” pamatkapitāla palielināšanai 0,2 milj. eiro. 
  • Satiksmes ministrijas kontrolētajām VAS “Latvijas Gaisa satiksme” pamatkapitāla palielināšanai 6 miljoni eiro, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” pamatkapitāla palielināšanai 49,9 miljoni eiro, AS “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanai 250 miljoni eiro un VAS “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitāla palielināšanai 32,4 miljoni eiro.
  • Veselības ministrijas kontrolētajām slimnīcām - Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai, Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai un Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai - 21,2 miljoni eiro.
 
Ministriju pieprasītais un izlietotais finansējums

 

Valsts budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2020. gadā pieejamais finansējums kopā ir 667,8 miljoni eiro:

  • 23,5 milj. eiro paredzēti apstiprinātajā likumā "Par valsts budžetu 2020.gadam";
  • par 300 milj. eiro palielināta apropriācija Covid-19 seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem;
  • 1,5 milj. eiro pārdalīti no visiem resoriem no izdevumiem komandējumiem;
  • par 300 milj. eiro palielināta apropriācija Covid-19 seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem;
  • 4,1 milj. eiro pārdalīts no Izglītības un zinātnes ministrijas plānotajiem izdevumiem Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku nodrošināšanai;
  • 0,4 milj. eiro pārdalīti no Ekonomikas ministrijas valsts pētījumu programmas enerģētikā;
  • 0,8 milj. eiro  pārdalīts no Labklājības ministrijas apakšprogrammām;
  • 0,1 milj. eiro pārdalīts no Valsts kancelejas programmas;
  • 0,9 milj. eiro pārdalīti no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programmas;
  • 0,3 milj. eiro pārdalīti no Izglītības un zinātnes ministrijas programmām;
  • 6,0 milj. eiro pārdalīti no Ekonomikas ministrijas programmas;
  • 1,8 milj. eiro pārdalīti no Kultūras ministrijas programmām;
  • 0,3 milj. eiro pārdalīti no Iekšlietu ministrijas programmām;
  • par 7,9 milj. eiro palielināta apropriācija no 2020. gada faktiskajiem ieņēmumiem no noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas, kas pārsniedz likumā "Par valsts budžetu 2020. gadam" plānoto apmēru;
  • 0,01 milj. eiro pārdalīti no Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes;
  • 1,4 milj. eiro pārdalīts no Izglītības un zinātnes ministrijas;
  • 24,6 milj. eiro pārdalīts no līdzekļu ekonomijas (no Ministru kabineta, Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Pārresoru koordinācijas centrs);
  • 0,7  pārdalīts no Ārlietu ministrijas programmām;
  • par 50 milj. eiro  palielināta apropriācija COVID-19 seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem;
  • 18,5 milj. eiro  saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2020.gadam" 53. pantā noteikto ministrijām līdz 2020. gada 31. oktobrim nepārdalīto šā likuma 50., 51. un 52. pantā minētajās budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmās noteiktā apropriācija tiek pārdalīta LNG (projekts virzīts parakstīšanai);
  • 8,6 milj. eiro  pārdalīts no Veselības ministrijas programmām.
     

Budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atlikums uz 2020. gada 17. decembri, ņemot vērā pārdalīto saskaņā ar Finanšu ministrijas rīkojumiem un akceptēto Ministru kabinetā ir 143,6 miljoni eiro. 

Covid 19

Piešķirtā summa veidojas no ministriju prognozētiem aprēķiniem, cik liels finansējums nozarei un iedzīvotājiem pabalstu veidā ir nepieciešams Covid-19 seku mazināšanas pasākumiem. Detalizēta informācija ir pieejama sadaļā "Piešķirto līdzekļu sadalījums un izlietojums".

Papildus finansējumam  no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” kopējā atbalsta summa ietver arī pasākumus nodokļu jomā, aizdevumus un garantijas saimnieciskās darbības veicējiem, ES fondu pārdales un papildus piešķirtos līdzekļus ES fondu projektu īstenošanai. Piešķirto finansējumu ministrijas, neatkarīgās valsts iestādes un valsts kontrolētas kapitālsabiedrības pamazām izlieto noteiktajiem mērķiem.

COVID-19 krīzes ietekmē ekonomikā vērojama lejupslīde, un plānotie budžeta ieņēmumi netiek saņemti plānotajā apmērā. No budžeta valsts maksā algas pedagogiem, ārstiem, policistiem un citiem valsts iestāžu un pārvaldes darbiniekiem, tādēļ daļa no piesaistītajiem līdzekļiem tiks izlietota, lai aizpildītu krīzes dēļ budžetā radušos ieņēmumu “robu”.

Atbilde ir rediģēta 10.12.2020.

Finanses krīzes mazināšani

Covid-19 uzliesmojums izraisīja nepieciešamību kopš 2020. gada marta vidus operatīvi nodrošināt finansiālu segumu valdības lēmumiem Covid-19 uzliesmojuma ietekmes mazināšanai un ekonomikas atbalstam ārkārtējā situācijā.

Kopš 2020. gada marta līdz decembra sākumam iekšējā un starptautiskajos finanšu tirgos kopā piesaistīti resursi 2,230 miljardu eiro apmērā. 

Resursi piesaistīti uz salīdzinoši īsiem termiņiem un ar iespējami zemākām (tuvu nullei) procentu likmēm, lai mazinātu šādos finanšu tirgus apstākļos veicamās aizņemšanās izmaksu (procentu izdevumu) ietekmi uz valsts budžetu. 

Papildus finanšu tirgos veiktajiem aizņēmumiem piesaistīti aizņēmumi arī no starptautiskajām finanšu institūcijām – Ziemeļu investīciju bankas, Eiropas Komisijas instrumenta SURE, Eiropas Investīciju bankas. 

Pašlaik valstij ir pieejams finansējums Covid-19 uzliesmojuma ietekmes mazināšanai un ekonomikas atbalstam. Ja būs nepieciešams, finansējums papildu pasākumiem Covid-19 seku mazināšanai un ekonomikas atbalstam tiks nodrošināts nepieciešamajā apjomā, veicot aizņemšanos finanšu tirgos, kā arī izmantojot finansiāli izdevīgas aizņemšanās iespējas no starptautiskajām finanšu institūcijām.

Atbilde ir rediģēta 10.12.2020.

Finanses krīzes mazināšani

Covid-19 pandēmija ir izraisījusi ievērojamas svārstības starptautiskajos finanšu tirgos, tai skaitā pieaugot valstu kredītriska uzcenojuma līmeņiem. Lai mazinātu šādos finanšu tirgus apstākļos veicamās aizņemšanās izmaksu (procentu izdevumu) ietekmi uz valsts budžetu, Valsts kase resursus ir piesaistījusi uz salīdzinoši īsiem termiņiem un ar iespējami zemākām procentu likmēm (tuvu nullei), vienlaikus nepalielinot valsts parāda pārfinansēšanas risku tuvākajos gados.

Valsts parādu ir iespējams atmaksāt, veidojot valsts budžetu ar pārpalikumu tādā apjomā, kas atbilst attiecīgajā periodā dzēšamajam valsts parāda apjomam, un pārpalikumu novirzot valsts parāda atmaksai. Ja tas nav iespējams vai pārpalikums nav pietiekams visu saistību dzēšanai, nepieciešamais finansējuma apjoms tiek iegūts, pārfinansējot saistības ar jauniem aizņēmumiem finanšu tirgos. Ņemot vērā uzņemto valsts parāda saistību apjomu un atmaksas grafiku, valsts parāda atmaksa noteiktajā termiņā tiks nodrošināta tāpat kā iepriekšējos gados, pārfinansējot valsts parāda saistības ar jauniem aizņēmumiem finanšu tirgos. 
 

Atbilde ir publicēta 10.12.2020.

Finanses krīzes mazināšani

Atsauce uz pirmavotu

Finanšu ministrija

Atvērt mājaslapu