Pārlekt uz galveno saturu
Covid-19 aktualitātes

Piešķirto līdzekļu sadalījums un izlietojums

Lapa tika atjaunota: 18.09.2020

Lai nodrošinātu iespēju sabiedrībai iepazīties ar valsts budžeta finanšu līdzekļu izlietojumu Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai, šeit katru nedēļu tiks atjaunota informācija par visu ministriju un padotības iestāžu pieprasītā finansējuma izlietojumu, tā mērķiem un saņēmēju. Par publicētās informācijas saturu atbild ministrijas.

Kopējie līdzekļi, kas piešķirti papildus saistībā ar Covid-19 izplatību 2020.gadā, ir 1 013 851 281 eiro. Līdzekļi piešķirti ministrijām, neatkarīgajām iestādēm un valsts kontrolētām kapitālsabiedrībām. Piešķirtā summa veidojas no ministriju prognozētiem aprēķiniem, cik liels finansējums nozarei nepieciešams Covid-19 seku mazināšanas pasākumiem. Ministriju finanšu līdzekļu izlietojuma tabulās redzams faktiski pieprasītais līdzekļu daudzums un to izlietojums.

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" līdz 2020. gada 17. septembrim ir piešķirti  514,3 miljoni eiro.

Piešķirtais finansējums
  • Aizsardzības ministrijai 45,7 miljoni eiro individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādei un transportēšanai.
  • Ekonomikas ministrijai 121,6 miljoni eiro, tai skaitā 0,8 miljoni eiro repatriācijas izmaksu segšanai tūrisma operatoriem, 50 miljoni eiro alternatīvo ieguldījumu fonda finansēšanai, 0,4 miljoni eiro paaugstinātas energoefektivitātes daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tipveida būvprojektu izstrādei, 70,2 miljoni eiro eksportējošiem nodokļu maksātājiem un atbalstam tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicējiem un 0,1 miljoni eiro ieguldījumiem cilvēkkapitālā.
  • Iekšlietu ministrijai 1,0 miljons eiro – 0,9 miljoni eiro piemaksu nodrošināšanai par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, aizsardzības līdzekļu iegādei un dalībai ES novērošanas misijā Gruzijā (EUMM Georgia) un 0,04 miljoni eiro ieceļotāju uzskaites kontroles sistēmas izstrādei.
  • Izglītības un zinātnes ministrijai 20,3 miljoni eiro - 0,6 miljoni eiro attālināta mācību procesa nodrošināšanai, 5 miljoni eiro valsts pētījumu programmas izveidei, 5 miljoni eiro atbalstam sporta nozarei, 1,4 miljoni eiro stipendiju apmēra un skaita palielināšanai, 1,6 miljoni eiro līdzfinansējums pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmām, 2,5 miljoni eiro vienotas akadēmiskās un zinātniskās karjeras sistēmas reformas ieviešanai, 0,2 miljoni eiro tehnoloģisko resursu nodrošināšanai un 4,0 miljoni eiro tehnoloģiskajam nodrošinājumam vispārējās izglītības iestādēs.
  • Kultūras ministrijai 21,6 miljoni eiro, tai skaitā 10,6 miljoni eiro, lai stabilizētu finanšu situāciju Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībās, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Nacionālajā arhīvā, muzejos un Valsts kultūrkapitāla fondam. 9,8 miljoni eiro kultūras piedāvājuma sabiedrībai attīstīšanai un jaunu Latvijas filmu ražošanai, 0,4 miljoni eiro investīcijām kultūras infrastruktūrā,  0,1 miljoni eiro stipendiju apmēra un skaita palielināšanai un 0,7 miljoni eiro attālinātā mācību procesa nodrošināšanai.
  • Labklājības ministrijai 56,5 miljoni eiro sociālo pabalstu izmaksai caur Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un pašvaldībām (tai skaitā pašvaldības pabalsta daļējai segšanai 2,2 miljoni eiro, vecāku pabalsta izmaksu turpināšanai 10,6 miljoni eiro, piemaksām par apgādībā esošu bērnu 6,3 miljoni eiro, bezdarbnieka palīdzības pabalstam 30,3 miljoni eiro, jaunā speciālista pabalstam 6,6 miljoni eiro, Covid-19 izplatības novēršanai valsts sociālās aprūpes centros 0,5 miljoni eiro).
  • Mediju atbalstam 2,3 miljoni eiro caur Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi un Sabiedrības integrācijas fondu.
  • Satiksmes ministrijai 108,6 miljoni eiro, tai skaitā 75 miljoni eiro projektu īstenošanai autoceļu jomā, 6,3 miljoni eiro zaudējumu kompensēšanai reģionālas nozīmes pārvadājumos ar autobusiem un vilcieniem, 27,2 miljoni eiro izdevumu kompensēšanai par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pasažieru pārvadājumiem un avansa maksājumam dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam.
  • Tieslietu ministrijai 0,8 miljoni eiro – 0,2 miljoni eiro reliģiskajām savienībām (baznīcām), 0,5 miljoni eiro Ieslodzījuma vietu pārvaldes nodarbinātajiem piemaksu nodrošināšanai un 0,02 miljoni eiro Latvijas Zvērinātu notāru padomei servera iegādei.
  • Valsts ieņēmumu dienestam dīkstāves pabalstu izmaksai 54,1 miljoni eiro.
  • Valsts kancelejai 0,1 miljoni eiro - 0,06 miljoni eiro, lai segtu SIA "Tet" izmaksas par saziņas nodrošināšanu un tīmekļa vietnes izveidi un 0,07 miljoni eiro Valsts administrācijas skolai.
  • Veselības ministrijai 36,1 miljoni eiro – 13,9 miljoni eiro medicīnas aprīkojuma, aizsardzības līdzekļu, medikamentu,  vienreizējo materiālu iegādei, 8 miljoni eiro piemaksām medicīnas darbiniekiem, 1,3 miljoni eiro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības nodrošināšanai, 6,2 miljoni eiro ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un laboratorisko izmeklējumu organizēšanai un veikšanai, 2,1 miljoni eiro zāļu krājumiem, 0,3 miljoni eiro stipendiju apmēra un skaita palielināšanai, 2,3 miljoni eiro laboratorisko izmeklējumu veikšanai un 2,1 miljoni eiro veselības nozares kapacitātes stiprināšanai.
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai 0,007 miljoni eiro Bauskas novada pašvaldībai Bulgārijas valstspiederīgo uzturēšanai karantīnas režīmā.
  • Zemkopības ministrijai lauksaimnieku atbalstam 45,7 miljoni eiro (izmaksa jūlijā), 0,2 miljoni eiro stipendiju apmēra un skaita palielināšanai.
 
Valsts kontrolētajām kapitālsabiedrībām piešķirtais finansējums

Valsts kontrolētām kapitālsabiedrībām piešķirts finansējums caur pamatkapitālu kopā 499,5 miljoni eiro

  • Finanšu institūcijai ALTUM rezerves kapitālā krīzes garantiju programmas finansēšanai un krīzes aizdevumu programmas finansēšanai 100 miljoni eiro.
  • Finanšu institūcijai ALTUM rezerves kapitālā krīzes garantiju programmas finansēšanai 40 miljoni eiro.
  • Satiksmes ministrijas kontrolētajām VAS “Latvijas Gaisa satiksme” pamatkapitāla palielināšanai 6 miljoni eiro, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” pamatkapitāla palielināšanai 49,9 miljoni eiro, AS “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanai 250 miljoni eiro un VAS “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitāla palielināšanai 32,4 miljoni eiro.
  • Veselības ministrijas kontrolētajām slimnīcām - Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai, Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai un Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai - 21,2 miljoni eiro.
 
Ministriju pieprasītais un izlietotais finansējums

 

Valsts budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2020. gadā pieejamais finansējums kopā ir 631,3 miljoni eiro:

  • 23,5 milj. eiro paredzēti apstiprinātajā likumā "Par valsts budžetu 2020.gadam";
  • par 300 milj. eiro palielināta apropriācija Covid-19 seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem;
  • 1,5 milj. eiro pārdalīti no visiem resoriem no izdevumiem komandējumiem;
  • par 300 milj. eiro palielināta apropriācija Covid-19 seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem;
  • 4,1 milj. eiro pārdalīts no Izglītības un zinātnes ministrijas plānotajiem izdevumiem Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku nodrošināšanai;
  • 0,4 milj. eiro pārdalīti no Ekonomikas ministrijas valsts pētījumu programmas enerģētikā;
  • 0,5 milj. eiro pārdalīti no Labklājības ministrijas apakšprogrammām;
  • 0,1 milj. eiro pārdalīts no Valsts kancelejas programmas;
  • 0,7 milj. eiro pārdalīti no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programmas;
  • 0,3 milj. eiro pārdalīti no Izglītības un zinātnes ministrijas programmām;
  • 0,2 milj. eiro pārdalīti no Ekonomikas ministrijas programmas.

Budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atlikums uz 2020. gada 17. septembri., ņemot vērā pārdalīto saskaņā ar Finanšu ministrijas rīkojumiem un akceptēto Ministru kabinetā ir 105,6 miljoni eiro. 
 

Biežāk uzdotie jautājumi

Jā! Personām, kuras ir atgriezušies no tā saucamajām “sarkanajām” un “dzeltenajām” valstīm (valstu saraksts), jāievēro 10 dienu pašizolācija. Šis režīms neattiecas uz mājas karantīnā esošām personām - karantīna ir jāievēro vismaz 14 dienas.

Atbilde ir pievienota 17.09.2020.

Papildus drošībai ārstniecības personas, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju darbinieki, izglītības iestāžu un bērnu dārzu darbinieki, kuriem ikdienā ir cieši kontakti attiecīgi ar pacientiem, klientiem un bērniem, pēc izbraukšanas no tā sauktās sarkanās vai dzeltenās valsts pašizolāciju varēs ievērot tikai 10 dienas, ja astotajā dienā būs veikuši Covid-19 testu un tas būs negatīvs. Ja darbinieks testu neveic, pašizolācija jāievēro 14 dienas.

Atbilde ir pievienota 17.09.2020.

Ņemot vērā saslimšanas ar Covid-19 pieaugumu, iebraucot Latvijā no Igaunijas, personām būs jāievēro pašizolācija. Prasība stājas spēkā no 12.septembra plkst. 00:00.

Izņēmumi ir pieļaujami, ja Latvijas – Igaunijas robežu šķērso:

  • lai pildītu darba pienākumus Igaunijā (ja var uzrādīt nodarbinātības faktu apliecinošu dokumentu);
  • lai saņemtu bērnu uzraudzības pakalpojumus vai apmeklētu pirmskolas izglītības iestādi (ja var uzrādīt pakalpojuma sniedzēja vai izglītības iestādes izsniegtu izziņu);
  • lai apmeklētu izglītības iestādes, kā arī interešu izglītības pulciņus (ja var uzrādīt izglītības iestādes izsniegtu izziņu);
  • lai pavadītu personas ar speciālām vajadzībām uz izglītības iestādi, piemēram, skolām un bērnudārziem, kā arī interešu izglītību (ja var uzrādīt iestādes izsniegtu izziņu personai);
  • lai saņemtu ārsta nozīmētus veselības aprūpes pakalpojumu, kas nav pieejami Latvijas teritorijā;
  • lai organizētu vai apmeklētu bēres.

Šīm personām nav jāpaliek 10 dienu pašizolācijā, bet ir jāievēro drošības principi:

  • jāizvairās pakļaut citas personas inficēšanās riskam, kas nozīmē neuzņemt viesus, neorganizēt un neapmeklēt privātas tikšanās, neapmeklēt sabiedriskas un publiskas vietas un telpas, kur uzturas daudz cilvēku. Izņēmums ir, piemēram, darba vieta vai situācijas, kas saistītas ar iepriekš minētajiem gadījumiem robežas šķērsošanai;
  • veicot darba pienākumus vai sniedzot pakalpojumu, ir jāievēro noteiktos piesardzības pasākumus;
  • uzturoties sabiedriskās vietās, jālieto mutes un deguna aizsegs;
  • parādoties kādām elpceļu infekcijas slimības pazīmēm, uzreiz jānodrošina pašizolāciju un jāsazinās ar ārstu.

Atbilde ir rediģēta 17.09.2020.

Lai netiktu ievērojami traucēta Valkas un Valgas iedzīvotāju ikdienas dzīve, saņemot ikdienas pakalpojumus, kā arī netiktu ierobežota uzņēmējdarbība šo pilsētu teritorijā, Ministru kabinets noteicis, ka Valkas un Valgas pašvaldību iedzīvotāji varēs neievērot pašizolāciju, ja tie ikdienā šķērsos Latvijas Republikas sauszemes robežu ar Igaunijas Republiku. Tas attiecināms uz personām, kuras ir deklarētas šajā teritorijā. Savukārt, ja personas Valkā ieradīsies no cita Igaunijas reģiona, piemēram Tallinas, pašizolācija būs jāievēro. 

Atbilde ir rediģēta 17.09.2020.

Latvijā var ieceļot, ievērojot Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) izstrādātās vadlīnijas. Ceļojot no valstīm, kur 14 dienu kumulatīvais COVID-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 16, jāievēro 10 dienu pašizolācija.
Valstu saraksts, no kurām ieceļojot Latvijā jāievēro 10 dienu pašizolācija, atrodams SPKC mājaslapas sadaļā “Valstu saslimstības rādītāji ar COVID-19”.
Ja persona ierodas no “drošās” valsts, bet tranzītā caur “nedrošo valsti” (piemēram – no Norvēģijas caur Zviedriju), tad pašizolācija ir jāievēro, līdz ar to, lai izvairītos no nepieciešamības ievērot pašizolāciju, jāizvēlas cits atgriešanās maršruts.
Pašizolācija nosaka uzturēšanos pašizolācijas vietā, nepakļaujot citas personas inficēšanās riskam, neveidot tiešus kontaktus ar citiem (neuzņem viesus, nedodies ciemos, uz darbu, sabiedriskām vietām, kur uzturas daudz cilvēku, izņemot veikala apmeklējumu un nokļūšanu dzīvesvietā vai citā uzturēšanās vietā uzreiz pēc ierašanās Latvijā, lietojot mutes un deguna aizsegu).
Vairāk par rīcību, iebraucot Latvijā, tai skaitā pašizolāciju, atrodams SKPC mājaslapas sadaļā “Ja atgriezies/iebrauc Latvijā”.

Atbilde ir rediģēta 17.09.2020.

Ceļojot no valstīm, kur 14 dienu kumulatīvais COVID-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 16, jāievēro 10 dienu pašizolācija. Valstu saraksts, no kurām ieceļojot Latvijā jāievēro 10 dienu pašizolācija, atrodams Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapas sadaļā “Valstu saslimstības rādītāji ar COVID-19”.

No 16. jūlija visiem starptautisko pārvadājumu pasažieriem pirms ieceļošanas Latvijā būs jāiesniedz pārvadātājam aizpildīta anketa, norādot pēdējo 14 dienu laikā apmeklētās valstis, kontaktinformāciju un izvēlēto adresi, kur paredzēts aizvadīt divu nedēļu pašizolācijas laiku, ja tāda būs nepieciešama, un apliecinot, ka ievēros valstī noteiktos epidemioloģiskās drošība pasākumus. Informācija par pasažieriem, kuri ir bijuši Covid-19 plaši skartās valstīs, tiks nodota Valsts policijai pašizolācijas kontrolei, bet par pārējiem pasažieriem – Slimību profilakses un kontroles centram, lai nepieciešamības gadījumā operatīvi apzinātu iespējamās kontaktpersonas.

Vairāk par rīcību iebraucot Latvijā SKPC mājaslapas sadaļā “Ja atgriezies/iebrauc Latvijā”.

Pašizolācijas neievērošana darba vietā un darba laikā

Izņēmumi pieļaujami tiem ārvalstu iedzīvotājiem no riska valstīm, kuru:

  • ierašanās Latvijā nepieciešama Latvijas komersantu saistību izpildei (var netikt piemērota pašizolācija darba pienākumu veikšanas laikā un vietā) (uzzini vairāk!)
  • ierašanās Latvijā nepieciešama kultūras pakalpojumu un publisko pasākumu rīkošanai (uzzini vairāk!)
  • ierašanās mērķis Latvijā ir dalība starptautiskos sporta pasākumos (uzzini vairāk!)

Atbilde ir rediģēta 17.09.2020.

Par to vairāk var uzzināt, iepazīstoties ar Ārlietu ministrijas rekomendācijām ceļotājiem.

Jā! Jums par pašizolācijas pārtraukšanu jāpaziņo Valsts policijai un ceļā obligāti jāizmanto mutes un deguna aizsegs (gan sabiedriskajā transportā, gan lidostā un citās vietās).

Atbilde ir rediģēta 17.09.2020.

Atsauce uz pirmavotu

Finanšu ministrija