IZM organizēs psihoemocionālā atbalsta pasākumus Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai

Lai īstenotu psihoemocionālā atbalsta pasākumus Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai, Izglītības un ministrija plāno organizēt supervīzijas pedagogiem, skolēnu vasaras nometnes, kā arī mentālās veselības veicināšanas pasākumus skolām. Šim projektam kopumā plānots 3,3 milj.eiro liels finansējums. Projekta aktivitātes tiks īstenotas līdz pat gada beigām.

Covid-19 pandēmija un valstī noteiktie drošības pasākumi saslimstības ierobežošanai, attālinātais skolēnu mācību un vecāku darba process, ir atstājuši ietekmi uz bērnu un ģimenes emocionālo labsajūtu, mentālo veselību, skolēnu mācību rezultātiem, kā arī radījuši lielu slodzi daudziem vecākiem, kuri apvienojuši darbu ar bērnu pieskatīšanu. Savukārt pedagogiem un izglītības iestāžu vadītājiem nācies ilgstoši pielāgoties noteiktajiem ierobežojumiem, mainot ikdienas ritmu un meklējot optimālus risinājumus mācību procesa nodrošināšanai pastāvošo ierobežojumu ietvaros, kā arī atbalsta organizēšanā un sniegšanā bērniem. 

Šodien, 2021. gada 27. maijā, valdība izskatīja IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par psihoemocionālā atbalsta pasākumiem 2021.gadā Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai”, atbalstot ministrijas piedāvātos risinājumus par atbalstu bērnu un jauniešu vasaras nometņu organizēšanai, supervīzijām pedagogiem un mentālās veselības veicināšanas pasākumiem skolā.

Projektā paredzēts atbalsts pārbaudītām un starptautiski plaši pielietotām aktivitātēm, kuras sniedz nozīmīgu pienesumu psihoemocionālās kompetences stiprināšanai, kā arī kompensē attālināto mācīšanās laiku, tādējādi mazinot Covid-19 pandēmijas negatīvās sekas uz bērnu un pedagogu mentālo veselību un spēju iekļauties izglītības procesā turpmāk.

Nometņu organizēšana

Vasaras nometnes plānotas kā viena no iespējām krīzes seku mazināšanā, sniedzot atbalstu gan bērniem un jauniešiem prasmju un kompetenču apguvē, gan arī viņu vecākiem. Kopumā plānots nodrošināt iespēju nometnēs iesaistīties aptuveni 23100 bērniem un jauniešiem, primāri veicinot sociālās riska grupas bērnu un jauniešu iesaisti. Atbalsta apjoms nometņu organizēšanai pašvaldībā tiks dalīts atbilstoši bērnu un jauniešu skaitam pašvaldībā.

Nometnēs tiks uzlabotas bērnu un jauniešu saskarsmes, sadarbības un komunikācijas prasmes, psihoemocionālā labsajūta, tiks attīstītas dalībnieku profesionālās prasmes un talanti, kā arī nodrošināta iespēja uzlabot mācību satura un caurviju prasmes.

Supervīzijas pedagogiem

Covid-19 pandēmija ir negatīvi ietekmējusi visu Latvijas sabiedrību, jo katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs ir tieši vai netieši saistīts ar izglītību. Pandēmijas ietekmē ievērojami paaugstinājies pedagogu stresa līmenis un izdegšanas riski, kas kopumā atstāj negatīvu ietekmi uz pedagogu un pastarpināti arī skolēnu fizisko un garīgo veselību, psihoemocionālo labklājību. Lai sniegtu pedagogiem psihoemocionālo atbalstu, Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu izstrādājusi priekšlikumus atbalsta programmai pedagogiem Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai.

Vairāku pasaules pētījumu rezultāti liecina, ka supervīzija ir efektīvs un pat nepieciešams atbalsta līdzeklis, kura īstenošanas rezultātā tiek apgūtas pašpalīdzības un pašvadības metodes un pieejas, attīstīta prasme palīdzēt sev un citiem. Tāpat tiek apzināts izaugsmes potenciāls un attīstīts jauns skatījums, kā rezultātā uzlabojas darba un attiecību kvalitāte, veidojas labvēlīga izglītības vide, pozitīvi ietekmējot izglītības kvalitāti.

Līdz 2021.gada beigām katram Latvijas pedagogam tiks piedāvāta iespēja piedalīties vienā grupas supervīzijā. Grupas supervīzijas pamatprincipi paredz, ka grupā piedalās ne vairāk kā 10 pedagogu, turklāt, ievērojot supervīzijas ētikas principus, tiek nodalīta izglītības iestādes vadītāju (direktoru, direktora vietnieku, metodiķu) un pedagogu supervīzija.

Psihoemocionālās kompetences stiprināšana skolās

Pandēmijas radītās psihoemocionālās sekas īpaši izteikti izjutuši tieši jaunieši. 63% Latvijas jauniešu atzīst, ka pandēmijas laikā pasliktinājusies viņu mentālā veselība. OECD uzsver, ka šobrīd ir izšķiroši svarīgi iesaistīt jauniešus viņiem aktuālu izaicinājumu risināšanā, jo Covid-19 radītās sekas lielā mērā gulsies uz pašreizējās jauniešu paaudzes pleciem. Jauniešu iesaiste formātā  “jaunietis-jaunietim” var būt vislabākais atbalsts.

Lai nodrošinātu, ka skolu kopienās veidojas jauniešu atbalsta komanda un tiek ieviesti atbalsta rīki vienaudžu psihoemocionālās kompetences un labbūtības uzlabošanā, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra projekta ietvaros plāno organizēt daudzveidīgus pasākumus. Projekts tiks uzsākts pēc Administratīvi teritoriālās reformas un notiks vairākos posmos, kur aktivitātes plānotas pēctecīgi, savstarpēji papildinot viena otru.

Papildus mācībām un labbūtības ceļakartes - plāna izstrādei katrai pašpārvaldes komandai būs iespēja pretendēt uz 1000 eiro lielu finansējumu savas labbūtības ceļakartes - plāna ieviešanai. Šāda iniciatīva – pašiem jauniešiem izstrādāt rīcības plānu un to ieviest savās skolās, saņemot valsts finansējumu, ir unikāls notikums un veicinās ne tikai psihoemocionālās kompetences, bet arī pilsoniskās līdzdalības prasmju attīstību jauniešu vidū Latvijā.

Mācību galvenie mērķi ir attīstīt jauniešu-līderu psihoemocionālo kompetenci, kā arī skolu komandām izstrādāt savas skolas labbūtības ceļakarti - plānu, kas aptvers  reālas, jauniešu pašu iniciētas darbības, kas balstītas skolas vērtībās ar mērķi uzlabot skolu  psihoemocionālo vidi. Mācību saturs tiks izstrādāts sadarbībā ar mācību vadītājiem, psihologiem un citu jomu ekspertiem.

Valdībā izskatītais informatīvais ziņojums "Par psihoemocionālā atbalsta pasākumiem 2021.gadā Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai" pieejams MK tīmekļvietnē.